Turku pagasts
Apdzīvotā vieta “Turki” atrodas Latgalē, Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, nosaukums cēlies 18.-19.gs., kad te esot nomitināti turku tautības slimie un ievainotie karagūstekņi.
Līdz 20.gs. 40-tajiem gadiem lielākā daļa Turku teritorijas atradās Līvānu pagastā.
Turku ciems izveidots pēc II pasaules kara, no agrākā Daugavpils apriņķa Līvānu pagasta Ziemeļrietumu daļas, kā arī no Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastam piederošajiem Vilkājiem.
1950.gada 1.janvārī tas tika pārdēvēts par Līvānu rajona Turku ciema darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteju. 1959.gadā, izveidojot Krustpils rajonu, Turki atradās Krustpils rajonā, no 1962.gada, pārdēvējot Krustpils rajonu par Jēkabpils rajonu atradās Jēkabpils rajonā.
1962.gadā, izveidojot Preiļu rajonu, tiek izveidota Preiļu rajona Turku ciema padomes izpildkomiteja.
20.gs. 90-tajos gados, administratīvo un teritoriālo pārkārtojumu laikā, atgriežas pirmskara Latvijas Republikas teritoriju vienību apzīmējumi, un Turki iegūst pagasta nosaukumu.
1999.gadā – apvienojoties Līvānu pilsētai, Rožupes pagastam un Turku pagastam, tiek izveidots Līvānu novads.
Turku pagasta pārvalde turpina darboties kā administratīva struktūrvienība, tai tiek saglabāta budžeta daļa atbilstoši administratīvās teritorijas pārvaldīšanai nepieciešamajiem līdzekļiem, taču rīkoties ar šo naudu kā juridiska persona pagastu pārvalde vairs nevar. Pašvaldības budžets ir vienots.
Pagasta administratīvais centrs ir Zundāni.
Teritorija – 11944 ha.
Turku pagasta ciemi.
Lielākās apdzīvotās vietas ir Jaunsilava, Turki, Grugules un Zundāni. Ziemeļaustrumos Turku pagasts robežojas ar Atašienes pagastu, Austrumos ar Rudzātu pagastu, Dienvidaustrumos ar Rožupes pagastu, Dienvidos ar Līvānu pilsētu, Dienvidrietumos ar Dignājas, Rietumos ar Ābeļu un Vīpes, Ziemeļrietumos ar Mežāres pagastiem.
Teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš Rīga – Daugavpils.
Dabas objekti
Upes. Gar Turku pagasta dienvidrietumu robežu tek Daugava, cauri pagastam tek Daugavas pieteka Nereta un Neretas pieteka Ataša.
Ezeri. Turku pagasta teritorijā atrodas četri nelieli ezeri no Silavas ezeru grupas – Silavu (platība 14 ha, lielākais dziļums 5,5 m), Garais (platība 19,3 ha, vidējais dziļums 4,6 m), Šumaņu (Žīdu) (platība 8,6 ha) un Gruženieku (Ilzes).
Purvi. Turku pagastā – Borovkas, Gaiņu (liels, klajš augstais purvs bez mežu joslas; daudzu, reti sastopamu putnu ligzdošanas vieta), Māsānu, Peisenieku, Raganu u.c. purvi.
Kārļa Ulmaņa ozols – Līvānu tuvumā, Veiguros, Rīgas-Daugavpils šosejas malā aug ozols, to apmeklējuma laikā 1935.gadā iestādīja valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Jauns!
Arheoloģijas pieminekļi: Gedušu (Gavartienes) pilskalns; Steķu senkapi Steķos; Veiguru senkapi (Vecie kapi); Zepu viduslaiku kapsēta Zepos; Zundānu viduslaiku kapsēta (kapu kalniņš) Zundānos; Lāču senkapi pie Lāčiem.
Gedušu (Gavartienes) pilskalns – valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis – 95 x 30 m, abos galos valnis sasniedz 2 m augstumu, un aiz grāvja te ir vēl viens 1-1,5 m augsts valnis, kas ieteicas abās pilskalna nogāzēs. Ieeja pilskalnā, kas jaunākos laikos paplašināta, ved caur gala nocietinājumu. Pilskalnā konstatēts ap metru biezs, intensīvs kultūrslānis, kur atrastas bezripas gludās un švīkātās keramikas lauskas, kas ļauj pilskalnu attiecināt uz I g. t. p. m. ē. un m. ē. I g. t. pirmo pusi.
Izglītība
Kultūra
Turku pagastā ir – 2 bibliotēkas: Jaunsilavu un Turku; – Turku saieta nams ; – vairāki pašdarbības kolektīvi (folkloras kopa “Turki”, amatierteātris, u.c.).
Uzņēmējdarbība
Galvenais uzņēmējdarbības veids Turku pagastā ir lauksaimnieciskā ražošana (lopkopība, graudaugu, dārzeņu audzēšana u.c.).
Pagastā attīstīta arī netradicionālā lauksaimniecība.
Turku pirts ciems piedāvā 2 pirtis – balto un melno (dūmu) pirti, pirtnieka pakalpojumus, aromātiskas zāļu tējas un dažādus neparastus našķus.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos