 |
|
Rakstniece tikšanas laikā pastāstīja par savu neparasto dzīves pieredzi un saviem prozas darbiem.
Popularitāti rakstniece ieguva 2005.gadā ar autobiogrāfisko romānu “Adata”, kurā atklāti stāsta par narkotiku lietošanas laiku, par savu cīņu ar narkotiku atkarību. Atgriezties dzīvē pēc èetru gadu lietošanas ir bijis ļoti smagi, pagājuši astoņi gadi depresijā, līdz viņa ir attapusies un uzsākusi pilnvērtīgu dzīvi. Uz jautājumu par iemesliem, kāpēc jaunietis izvēlas narkotiku lietošanu, Andra Manfelde atbildēja, ka to provocē nesaskaņas un saskarsmes trūkums ìimenē, vecākiem nepietiek klusi mīlēt pusaudzi, šīs jūtas ir jāizrāda, ar pusaudzi ir jārunā, viņam jāzina, ka māte viņu mīl un aizstāv. Bīstams ir interešu trūkums, kad nav ar ko aizpildīt laiku. Kā rakstniece īsi teica: “kad apkārt ir vakuums”. Vadoties pēc savas pieredzes, Andra Manfelde norādīja – lai atteiktos no narkotikām, nepietiek ar vēlēšanos un ciešu apņēmību, pilnīgi jāmaina vide. Jāpārbrauc uz citu pilsētu, citu vietu, jāatsakās no vecajiem draugiem, jāveido pilnīgi cita dzīve. Narkotikas vai nu lieto, vai nelieto nemaz, vidusceļa nav.
Grāmatā “Zemnīcas bērni” Andra Manfelde pievēršas savas dzimtas vēstures stāstam, jo viņas tuvinieki Sibīrijā izsūtījumā pavadījuši septiņus gadus. Caur savas ìimenes traìēdiju, tā laika fotogrāfijām, izsūtīto radinieku atmiņām, autore ir sapratusi tās paaudzes traìēdiju, nonākusi pie savas mātes rīcības izpratnes un piedošanas. Andra Manfelde norādīja, ka izprotot savas dzimtas vēsturi, var izprast sevi.
2012.gadā iznākusi grāmata “Dzimtenīte” – mazpilsētas sievietes stāsts par dzīvi un darbu Skotijā, par dzīvi mazpilsētā pēc atgriešanās no svešatnes. Galvenā varone – divu bērnu māte un jau dzīvē, arī vīrā vīlusies sieviete no mazpilsētas kopā ar divām draudzenēm dodas uz Skotiju, lai kaut nedaudz varētu izrauties no mūžīgās nabadzības. Skotijā darbs zivju fabrikā ir smags un vienmuļš, valoda nesaprotama, naudu izdodas nopelnīt vairāk, bet īsti iejusties svešā zemē nesanāk. Pēc vairākiem gadiem viņa tomēr atgriežas Latvijā, bet te nekas nav mainījies jeb visdrīzāk nav mainījusies viņa pati. Tāpēc dzīve joprojām ir tikpat drūma un bezcerīga, turklāt viņa nokļūst ātro kredītu gūstā. Grāmatas autore nedz nosoda, nedz atbalsta aizbraucējus, jo arī viņas vīrs septiņus gadus ir strādājis Anglijā. Pēc viņas domām, peļņā braucējiem, kas ilgu laiku strādā ārpus dzimtenes, atgriežoties grūti adaptēties Latvijā. Cilvēki nokļūst tādā kā dzīves starpzonā – Latvijā atceras ārzemes, bet ārzemēs skumst pēc Latvijas.
Rakstnieces Andras Manfeldes nākotnes plānos ir grāmata par Liepājas Karostas virsnieku sievām, kuru plānots laist klajā 2016.gadā.
Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstīto pasākumu cikls „Radošs un jauns” ir veiksmīgi iesācies, Līvānu novada jauniešus gaida jaunas tikšanās ar radošām personībām.
š.g. septembrī Dzejas dienās Līvānu novada Centrālā bibliotēka piedāvās tikšanos ar jauno dzejnieci Ingu Gaili, „Lielās lasītāju balvas 2013” laureāti nominācijā „Oriìināldzeja”.
Materiālu sagatavoja
Līvānu novada Centrālas bibliotēkas
Pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja
Dzidra Kalvāne