 |
Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta “Latgaliskais – daļa no latviskā” ietvaros 26.septembrī plkst.13.30 Līvānu novada Centrālās bibliotēkas Straumes zālē notika tikšanās ar dzejnieci, literatūrkritiķi, Rīgas domes deputāti un skolotāju, 2014.gada Ata Kronvalda balvas laureāti, Ivetu Ratinīku. |
Ata Kronvalda balvu piešķir par ievērojamu ieguldījumu talantīgāko skolēnu apzināšanā un izglītošanā, skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā.
Dzejnieces Ivetas Ratinīkas Debijas dzejas krājums “Rūgts” iznācis 2011. gadā un nominēts Literatūras gada balvai, 2015. gadā Iveta Ratinīka izvirzīta “Eiropas gada cilvēks Latvijā” titulam.
Jau pirmajās tikšanās minūtēs dalībnieki – Līvānu novada skolu skolēni, skolotāji, novada bibliotekāri un citi interesanti tika iesaistīti diskusijā “kas ir kvalitatīva dzeja un vai mūsdienās dzeja ir tāda, kādu mēs to reiz pazinām?”
Pasākuma gaitā mēs uzzinājām, kāda ir laikmetīgās dzejas modernā izpratne – dzejā nav atskaņu, var nebūt lielie burti, pieturzīmes un darbojas princips “māksla mākslas pēc”, jo literatūra zaudējusi audzinošo funkciju. Latviešu literatūras vēsturē dzejnieks un dzeja ir bijis tautas sirdsapziņa un virzītājspēks, pašlaik dzejnieka un dzejas loma sabiedrības dzīvē mainījusies.
Dzejnieces uzskati par kvalitatīvu un nekvalitatīvu dzeju bija ļoti strikti – ir “tepiķi” un ir “gobelēni”, un, viņasprāt, dzejas krājumi, ko izdod autors par savu naudu, pārsvarā ir nekvalitatīva dzeja.
Vērtējums par skolotāju darbu arī bija viennozīmīgs – jo stingrāka un prasīgāka skolotāja, jo vairāk skolēniem iemāca un skolēns nākotnē būs pateicīgs tieši “skolotājai gestapovietei”. Lai skolēni lasītu un izprastu dzeju un prozu, skolotāja Iveta Ratinīka savās stundās izmanto dažādas metodes – teatralizāciju simulāciju, stilizāciju. Analizējot noteiktu grāmatu, piemēram Dostojevska “Noziegums un sods”, skolēni iejūtas grāmatu varoņu tēlos, uz skolotājas un klasesbiedru jautājumiem atbildot no Raskoļņikova vai Soņeèkas Marmeladovas viedokļa.
Klausoties Ivetas Ratinīkas stāstījumu par mūsdienu dzejas tendencēm un literatūras mācīšanu, atbildot uz viņas jautājumiem un uzdodot jautājumus viņai, nemanāmi aizlidoja pusotra stunda. Tika runāts arī par mūsdienu prozu, par vēsturisko romānu sēriju, par kārtējo izglītības reformu un citām tēmām. Pasākums bija ne tikai izzinošs, bet arī emocionāli piesātināts, Ivetas Ratinīkas kūsājošo enerìiju varēja sajust ikviens klātesošais.
Nākamā projekta “Latgaliskais – daļa no latviskā” tikšanās ar rakstnieci Ingu ābeli notiks 26.oktobrī Līvānu novada Centrālās bibliotēkas Straumes zālē.
Informāciju sagatavoja:
Dzidra Kalvāne,
Līvānu novada Centrālās bibliotēkas Pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja.