Senais Rudzātu (Rudzārys) ciems atradās Ošas upes kreisajā krastā pie vietas, kur tajā ietecēja Saunas upe. Pretējā Ošas krastā atradās sākotnēji Borhu, vēlāk Plāteru – Zībergu dzimtām piederošais Rudzātu muižas centrs. Līdz šodienai no tā ir saglabājušās tikai atsevišķas saimniecības ēkas.

Sākotnēji apdzīvotā vieta saukta par Rudzētiem, bet par Rudzātiem tā kļuvusi pareizrakstības kļūdas dēļ.

Līdz 13.gs. tagadēja Rudzātu pagasta teritorija atradās Jersikas valstī. Līdz 16.gs. vidum tā bija Rīgas arhibīskapijas valsts sastāvdaļa. 1561. – 1772.g. tagadēja pagasta teritorija bija Polijas sastāvā, 18.gs. vidū Rudzātu muižu savā īpašumā ieguva Plāteru-Zībergu dzimta, 1772. – 1918.g. teritorija bija cariskās Krievijas sastāvā (ietilpa Vitebskas guberņā).

1920.gadā atdalot daļu teritorijas no Stirnienes pagasta, tika izveidots Rudzātu pagasts, 1925.gadā pagasts tika paplašināts, tam pievienoja daļu teritorijas no Preiļu, Vārkavas un Līvānu pagastiem.

1935.gadā Rudzātu pagasta platība bija 14 100 ha.

Pēc II pasaules kara Rudzātu pagasta teritorija samazinājās, pagasta dienvidu teritorijas tika pievienotas Rožupes, Saunas un Sīļukalna pagastiem, savukārt Rudzātu pagastam tika pievienota neliela daļa no Preiļu pagasta.
1945.gadā pagasta teritorijā bija izveidoti Aizupes, Mālkalna, Rudzātu un Vidu ciemi.
1954.gadā Aizupes ciemu pievienoja Rožupes ciemam, bet Mālkalna un Vidu ciemu – Rudzātu ciemam. 1962.gadā Rudzātu ciemam pievienoja daļu no kolhoza „Pa Ļeņina ceļu” teritorijas un 1975.gadā daļu no kolhoza „Nereta” teritorijas.

1990.gadā Rudzātu ciema teritorijā nodibināts Rudzātu pagasts.

2009.gada 1.jūlijā Latvijā tika pabeigta Administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā Līvānu novadam pievienojās arī Rudzātu pagasts.

Rudzātu pagasts ir viena no Līvānu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos. Robežojas ar sava novada Sutru, Rožupes un Turku pagastiem, kā arī Krustpils novada Atašienes pagastu, Riebiņu novada Sīļukalna pagastu un Preiļu novada Saunas pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Rudzāti (Rudzātys), Lūzenieki (Lyuzinīki), Būmaņi (Byumani), Steķi (Steča).

Rudzātu pagasta pārvalde turpina darboties kā administratīva struktūrvienība, tai tiek saglabāta budžeta daļa atbilstoši administratīvās teritorijas pārvaldīšanai nepieciešamajiem līdzekļiem, taču rīkoties ar šo naudu kā juridiska persona pagastu pārvalde vairs nevar. Pašvaldības budžets ir vienots.

Pagasta administratīvais centrs ir Rudzāti.
Teritorija – 12 487 ha.

Rudzātu pagasta ciemi.

Dabas objekti un dabas pieminekļi

Upes. No pagasta iztek Ošas pieteka Melnupīte (no Deguma ezera) un Lāčupe, cauri pagastam tek Oša un tās pietekas Sauna un Borovka un Saunas pieteka Kutāne jeb Jašore.

Ezers. Deguma jeb Pelečāres ezers (platība 59 ha, vidējais dziļums ir 0,7 metri, bet maksimālais dziļums – 1,1 metri).

Purvi. Lielais Pelēčāres purvs – viens no lielākajiem augstajiem purviem Latvijā (augstums virs jūras līmeņa 110-114 metri), Medņu purvs – augstais purvs ar ģeoloģiskām īpatnībām un tipiskām purvu putnu sugām.

Kurčinu ozols (apkārtmērs 5,5 m), Rudzātu parks (platība 2,41 ha), piemiņas bērzu birzs 1941.gadā izsūtītajiem (stādīta 1941.gadā).

Arheoloģijas un kultūras pieminekļi: Rudzātu Romas katoļu baznīca; Mālkalna vecticībnieku lūgšanas nams.

Izglītība

Rudzātu vidusskola un Lūzenieku pamatskola

Kultūra

Pagastā ir – Rudzātu bibliotēka ; Saieta nams; – vairāki pašdarbības kolektīvi.

Uzņēmējdarbība

Galvenais uzņēmējdarbības veids Rudzātu pagastā ir lauksaimnieciskā ražošana (lopkopība, graudaugu, dārzeņu audzēšana u.c.), tehnikas remonts un traktortehnikas pakalpojumi. Kokapstrādes darbnīcas – logu rāmju, durvju, dažādu mēbeļu izgatavošana u.c.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos