P

PAEGLE PĒTERIS – dzejnieks.
Dzimis 1940.gada 15.februārī Dignājā. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā. Pirmās publikācijas -1960.gadā, piedalījies Latvijas jauno literātu semināros. Publicēties atsācis Atmodas laikā, 1997.gadā iznākusi dzejas izlase “Māls”, 2004.gadā – grāmata “Grafikas uz sarkanbalta”, kurā dzejai pievienota garstāstam tuva pasaka – hronika “Deviņdesmit trīs tāšu raksti” par dzimtās Sēlijas un Jersikas senvalsts pagātni un šodienu.
Miris 2007.gada 7.aprīlī, apbedīts Ogres kapos.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

PARFEJEVS VLADISLAVS – inženieris mehāniķis, tehnisko zinātņu doktors.
Dzimis 1948.gada 17.martā Līvānos. Mācījies Krāslavas rajona Priežmalas vidusskolā, studējis Rīgas Politehniskajā institūtā. Kopš 1970.gada bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūta pētnieks. Vairāk kā 50 zinātnisko publikāciju autors. Uzrakstījis monogrāfiju “Polimēro lentveida materiālu nogurums” (1993.g.).
Miris 1994.gada 16.augustā Rīgā, apbedīts Salaspils kapos.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

PASTARE LAILA – žurnāliste.
Dzimusi 1984.gada 16.augustā. Mācījusies Līvānu ģimnāzijā, Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Universitātē. No 2007.gada jauniešu žurnāla “Sīrups” galvenā redaktore, kopš 2012.gada žurnāla OK! galvenā redaktore.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

PASTARS GATIS – izglītības darbinieks, uzņēmējs, mūziķis.

Dzimis 1983.gada 11.augustā Līvānos. Mācījies Daugavpils Universitātē, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, Rīgas Franču licejā, Līvānu 1.vidusskolā. Līvānu 1.vidusskolas direktors (2018.), SIA “Livani Eko Group” līdzīpašnieks, grupas “Jauda” vadītājs, Līvānu novada domes deputāts.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

PASTARS KALVIS – sertificēts plastikas ķirurgs.
Dzimis Līvānos 1975.gadā. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā, studējis Rīgas medicīnas institūtā. Mikroķirurģijas Centrā strādā no 2001.gada. Ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Mikroķirurģijas centra (SIA Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs) vadītājs. Veic operācijas plaukstas un rekonstruktīvajā ķirurģijā. Papildu izglītību un praksi ieguvis: Jēlas universitātes Voterberijas hospitālī (ASV, 04.2006.) Meijo klīnikā Ročesterā (ASV, 05.-06.2006.) Singapūras Nacionālās Universitātes slimnīcas Rokas un rekonstruktīvās mikroķirurģijas centrā (Singapūra, 12.2007.-05.2008.).
Par izciliem panākumiem sabiedrības veselības un veselības aprūpes nozarēs un par aktīvu iesaistīšanos iedzīvotāju veselības glabāšanā un slimību profilaksē un, jo īpaši, par sejas-žokļu rekonstruktīvās onkoloģijas programmas izveidi un jauno ārstu izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanu, 2018.gada novembrī saņēmis nozares augstāko apbalvojumu, ko piešķir tikai vienu reizi – Veselības ministrijas Atzinības rakstu.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

PAVĀRS VOLFRĪDS – Latviešu strēlnieks, Jura krusta, Staņislava, Annas un Sarkanās Zvaigznes ordeņu kavalieris.
Dzimis Jersikā 1893.gada 28.septembrī. Beidzis Daugavpils 3.pilsētas skolu (1911.g.), zemes ierīkotāju kursus Rīgā (1912.g.) un strādājis par zemes ierīkotāju. 1.Pasaules kara laikā cīnījies 5.Zemgales pulkā. Beidzis praporščika skolu Pleskavā (1916.g.) un virsnieka kursus Rīgā (1917.g.). Pilsoņu kara laikā bijis 5.sevišķā pulka komandieris. Pēc Pilsoņu kara palicis Krievijā, kur beidzis topogrāfu – ģeodēzistu kursus un Maskavas Zemes ierīcības institūtu. 1948.gadā atgriezies Latvijā un strādājis par zemes ierīcības nodaļas vadītāju LPSR Lauksaimniecības ministrijā (1948.-1959.g.).
Apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, medaļu Par kaujas nopelniem, Par Maskavas aizstāvēšanu, “Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Patriotiskajā karā”, 20.gadi uzvarai Lielajā patriotiskajā karā, Cariskās Krievijas Jura krustu, par sasniegumiem Pirmajā Pasaules karā apbalvots ar Cariskās Krievijas Svētā Staņislava un Svētās Annas ordeņiem.
Miris 1974.gada 22.novembrī Rīgā, apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

PAVLOVSKIS TIMOFEJS – politiķis, vecticībnieku sabiedriskais darbinieks.
Dzimis 1890.gada 19.februārī Līvānos. Dzīvojis Vārkavas pagastā, ilgus gadus strādājis pagasta valdē, iesaistījies Daugavpils apriņķa valdes darbā. Pirmā pasaules kara dalībnieks. 4.Saeimas deputāts (krievu zemnieku frakcija), Saeimas sekretāra biedrs. Publicējies Pēterburgas izdevumos Birževije Novosti un Žurnal dļa vseh. 1944.gadā pametis Latviju.
Miris 1964.gadā Austrālijā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

PETRE BIRUTA – izglītības darbiniece, zinātniece.
Dzimusi 1936.gada 2.decembrī Līvānos. Mācījusies Valmieras Pedagoģiskajā skolā, studējusi Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā, filoloģijas doktore (1992.g.). Strādājusi Rozēnu pamatskolā, Rīgas 24.vidusskolā, Liepājas 31.PTS, Minsteres latviešu ģimnāzijā. No 2005. gada Liepājas Universitātes Latviešu katedras docente, Latviešu valodas un literatūras katedras pasniedzēja (1975.-1981.g.), vecākā pasniedzēja (1981.-1989.g.), docente (1989.-1992.g.). Pētījusi A.Upīša daiļrades valodu, veikusi romāna “Zaļā zeme” frontālu leksikas analīzi. Lasa latviešu leksikoloģijas kursu Klaipēdas Universitātē. Sarakstījusi mācību līdzekli “Latviešu leksikoloģija”, vairāku zinātnisko publikāciju autore.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

PINTĀNS PĒTERIS – žurnālists.
Dzimis 1931.gada 19.jūlijā Rudzātu pagastā. Beidzis Latvijas Valsts Universitātes Žurnālistikas fakultāti. Rakstījis vairākiem preses izdevumiem. Piedalījies laikraksta “Latviešu Strēlnieks” veidošanā. No 1990. līdz 1992.gadam – bijis redaktors.
Miris 1996.gada 22.februārī, apbedīts Saulkrastu kapos.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

PLIKŠS FERDINANDS – militārais darbinieks.
Dzimis 1896.gada 5.augustā Sutru pagasta Znotiņu muižā. Beidzis Dagdas pilsētas skolu, Pēterburgas Politehniskā komercinstitūta mērniecības nodaļu (ieguvis mērnieka tehniķa grādu). Krievu armijā iesaukts 1915.gadā, nosūtīts uz fronti Vācijā. 1916.gadā beidzis Irkutskas praporščiku skolu. Pēc lielinieku apvērsuma atgriezies Latvijā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.gada 23.decembrī Rēzeknes partizānu nodaļā. Kopā ar to atkāpies uz Kurzemi. Pēc Rīgas atbrīvošanas ieskaitīts 1.Liepājas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgalē. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. Lāčplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
1941.gadā deportēts uz Krieviju, notiesāts uz 10 gadiem. Miris 1942.gada 6.septembrī.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

PLIVDA JĀNIS – mākslinieks.
Dzimis 1978.gada 26.decembrī Preiļos. Mācījies Sutru pamatskolā, Rēzeknes mākslas koledžā. 2005.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju (maģistra grāds mākslā). No 1998.gada aktīvi piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs, veido personālizstādes.
2018.gadā saņēmis Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā, Jāņa Strupuļa veidoto laureāta medaļu un Zelta diplomu.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

POLISČUKS ALEKSANDRS – aktieris.
Dzimis 1954.gada 7.oktobrī Līvānos. Mācījies Latvijas Valsts konservatorijā Teātra fakultātē, 1983. gadā uzņemts Krievu drāmas teātra trupā. Bijis Krievu drāmas teātra aktieru ārštata darbinieks (1979. -1983.g.).
Nozīmīgākās lomas Rīgas Krievu teātrī:
Pirmdienis («Sniegbaltīte»), Goriks («Tumšā istaba»), Sarapka («Patvaļnieki»), Tabakijs («Mauglis»), Peters («Laulības dzīves ainas»), Baltazars («Kļūdu komēdija»), Fransuā («Grēkā krišana»), Ludis («Trīnes grēki»), Sidorenko («Karstā sirds»), Ubags («Kerija»), Ivans Lukičs («Natalī»), Karels («Skapēna blēdības»), Fjodors Timofejevičs («Kaštanka»), Aršambo («Vakariņas idiotiem») u.c.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

PORMALE AUSMA (ps. Pārsla Romvalde) – literāte, liriķe.
Dzimusi 1939.gada 28.aprīlī Līvānos. Mācījusies Daugavas pamatskolā un Dunavas skolā, beigusi Līvānu 1.vidusskolu, Izglītības ministrijas Vecāko pionieru vadītāju skolu, Augstākos literāros kursus Maskavā. Strādājusi par pionieru vadītāju (1962.–1963.g.), korespondenti, jauno literātu pulciņa vadītāju, Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā par mašīnrakstītāju. 1971.gadā tika uzņemta Rakstnieku savienībā.
Izdoti dzejoļu krājumi: “Atveru logu”, “Izturība”, “Zem kokiem klausīties”, “Tāls, tāls tāds spožums” un “Zvaigžņkrusts” (pēc nāves).
Mirusi 1979.gada 17.novembrī, apbedīta Rīgā, Raiņa kapos.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

PRILUCKIS VALĒRIJS – tautsaimnieks.

Dzimis 1961.gada 15.decembrī Krāslavā. Mācījies Rīgas Tehniskajā universitātē, Krāslavas 2.vidusskolā. Strādājis Līvānu eksperimentālajā māju būves kombinātā. Kopš 1991. gada bija SIA „Līvānu siltums” valdes priekšsēdētājs.

Miris 2024.gada 17.septembrī.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

PUŠKEIRIS ARNIS – individuālais komersants, www.arnico.lv direktors, WEB tehnoloģiju speciālists.
Dzimis 1987.gadā Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā. Strādā kā individuālais komersants WEB tehnoloģiju jomā. Vairāku publikāciju autors žurnālā “Komersanta Vēstnesis”.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos