Līvānu pilsēta
Simbolika
Katrai Latvijas pilsētai ir savs apdzīvotās vietas simbols. Arī Līvānu pilsētai ir savs ģerbonis, kurš tika piešķirts 1926.gadā reizē ar pilsētas statusu.
Līvānu ģerboņa īss apraksts: heraldiskā vairodziņa, kāda ir visu Latvijas ģerboņu forma (izņemot Rīgas ģerboni), fonā ir zilā Latgales krāsa. Vairodziņa apakšējā daļā atrodas Līvānu raksturīgākie atribūti — Daugava un Dubna – horizontālas un vertikālas sudraba joslas veidā, kuras vairoga vidū savienojas. Vairoga augšējā daļā lidinās sudraba vanadziņš.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
Tagadējā Līvānu vietā jau 11.gs. atradusies apmetne (saukta par Dubnu, Dubenu un Dubnavu). 1553.gadā šo vietu zemes īpašnieks Līvens nosauca savā vārdā – Livenhof. 1824.gadā Līvāni ieguva miesta tiesības un 1926.gada 7.jūnijā Līvāniem tika piešķirtas pilsētas tiesības. Līvānu pilsēta ietilpa Daugavpils apriņķī.
No 1940. – 1949.gadam Līvāni ietilpa Daugavpils rajonā, no 1950. – 1960.gadam bija Līvānu rajons. No 1960. – 1961.gadam Līvāni ietilpa Krustpils rajonā, no 1961.- 1962.gadam – Jēkabpils rajonā un no 1963.gada – Preiļu rajonā.
Līvānu pilsētas teritorijas platība ir 4,7 km². (skat. karti)
Līvānu ielu kopgarums – 38,5 km. Pilsētas vizītkarte ir Rīgas iela, kas stiepjas 4,5 km garumā un ir garākā iela Latvijā ar šādu nosaukumu.
Regulāra autobusu un vilcienu satiksme savieno Līvānus ar Rīgu un citām Latvijas pilsētām, kā arī ar ārvalstīm – Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu.
Līvānos ir pārceltuve Līvāni – Dignāja, kura savieno abus Daugavas krastus, Latgali un Zemgali (Sēlijas novads). Pārceltuve ir ļoti nozīmīgs satiksmes līdzeklis abu upes krastu iedzīvotājiem – gan gājējiem, gan autobraucējiem un riteņbraucējiem.