No 1861.gada līdz 1949.gadam Līvānu pilsētu (agrāk miestu) no visām pusēm apņēma Daugavpils apriņķa Līvānu pagasts. Līvānu pilsēta 20. – 30.gados bijusi par pagasta saimniecisko, izglītības, kultūras un satiksmes centru.
Lielākā daļa bijušā Līvānu pagasta teritoriju (Jersika,Turki un Rožupe) ietilpst arī patreizējā Līvānu novada teritorijā.

Īss bijušā Līvānu pagasta raksturojums

Līvānu pagasts robežojās: ziemeļos – ar Vīpes un Atašienes pagastiem, dienvidos – ar Līksnas un Rubenes pagastiem, rietumos – ar Kalupes, Rudzātu un Vārkavas pagastiem, austrumos – ar Dignājas pagastu.

Līvānu pagasts bija diezgan liels gan iedzīvotāju skaita (30 – tajos gados ap 7800 iedzīvotāju), gan platības ziņā (garums – 41 km), tas stiepās virzienā gar Daugavas labo krastu no Nīcgales pagasta līdz Vīpes pagasta robežām. Platības ziņā pagasts bijis viens no lielākajiem Latgalē (platība 1935.gadā – 39382 ha), bet arī viens no nabadzīgākajiem lauksaimnieciski izmantojamās zemes ziņā. Tikai nepilnus 50% no visas pagasta platības varēja uzskatīt par lauksaimniecībai derīgu zemi, un pusi no šīs platības sastādīja pļavas un ganības.

Caur pagasta teritoriju tecēja Dubna ar pietekām: Feimanku un Ošu, un Nereta ar pieteku Atašu. Auglīgāka zeme bija sastopama Daugavas, Dubnas un Atašas krastos, sevišķi Salīšu, Gruguļu un Vuškārnieku sādžu rajonā. Lielākie ezeri pagastā – Jersikas, Silavu, Šūmaņa, Skrebeļu, Garais, Vucinu, Iesalnieku, Māsānu, Gruženieku. Lielākie purvi pagastā: Gaiņu, Beiru, Māsānu, Skrebeļu, Krīvu, Steķu.

Administratīvi pagasts bija sadalīts četros novados: Jaunāsmuižas, Līvānu, Rožupes un Jersikas.

1911.gadā privātā kārtā sākās sādžu sadalīšana viensētās, kas pilnīgi tika pabeigta līdz 1930.gadam. 30 – tajos gados pagastā sādžu vairs nebija, bija saglabājušies tikai sādžu nosaukumi, visi dzīvoja viensētās. Šajā laikā pagastā bija ap 1620 saimniecību, kurās nodarbojās ar linu, kartupeļu, cukurbiešu un citu lauksaimniecības kultūru audzēšanu.

Līvānu pagastā darbojās 2 ūdens un 2 motordzirnavas, 1 ķieģeļu ceplis, 2 pienotavas, 11 pārtikas preču tirgotavas, kā arī 5 pasta – telegrāfa nodaļas, divi ārsti, divas vecmātes.

Nozīmīga loma pagasta attīstībā bija 4-kl. pilsētas skolai , kuru atvēra 1909.gadā, to apmeklēja un beidza liels skaits pagasta jauniešu. Līvānu pagasts uzturēja trīs 6-kl. pamatskolas: Meža, Jersikas, Vanagu un divpadsmit 4-kl. pamatskolas: Ezeru (1934.g.), Gaiņu, Gruguļu, Gavartines (1926.g.),Mežancānu, Sīļu, Buļļu (1901.g.), Neicenieku, Birzāku, Upenieku, Madaliņas u.c. 1934.gadā Līvānu pagastam tika piešķirta Kultūras fonda bibliotēka, kurā bija 982 sējumi.

Latvijas brīvvalsts sākumā Līvānu pagastā jau bija diezgan liels skaits izglītotu cilvēku. Daudzi Līvānu pagasta jaunieši mācījās Līvānu komercskolā, ieguva vidusskolas vai augstskolas izglītību citur Latvijā.

Līvānu pagastā aktīvi darbojās daudzas kultūras, lauksaimniecības un sabiedriskās organizācijas un biedrības: Līvānu krājaizdevumu sabiedrība, Līvānu lopu pārraudzības biedrība (Līvānu lauksaimniecības biedrība „Arāja Spēks”), Līvānu pagasta piensaimnieku sabiedrība, Līvānu patērētāju biedrība „Pašpalīdzība”, Līvānu sabiedrība „Straume”.

Līvānu ugunsapdrošināšanas biedrība(1921.g.), Līvānu pagasta meliorācijas sabiedrība, Līvānu pagasta pašvaldības aptieka, Līvānu kooperatīvs „Spirta brūzis”, Spric-Vecumu lauksaimniecības biedrība „Dubna”, Jersikas mašīnu koplietošanas biedrība, Līvānu biškopības biedrība „Zieds” (1929.g.), Mājturības pārraudzības biedrība „Ausma”, Dabara dārzniecība (1933.g.), Līvānu pagasta aizsargu nodaļa, Latvijas katoļu jaunatnes biedrība, 7 mazpulki u.c.

Aktīvi saimnieciskās dzīves celšanā un kultūras veicināšanā iesaistījās Līvānu mācītāji, viens no ievērojamākajiem – Vitālijs Treibšo , viņš dibināja vairākas organizācijas un biedrības.

Pagastā bija: divas katoļu baznīcas (Līvānos un Jersikā), viena luterāņu baznīca un daži vecticībnieku lūgšanu nami.
Pirmā pasaules kara laikā Līvānu pagastā norisinājās brīvības cīņu kaujas pa visu Daugavas krastu, pagasts tika stipri nopostīts, tautsaimnieciskā dzīve pārtraukta. Tikai 1920.gada sākumā, pēc pagasta atbrīvošanas no lieliniekiem, atjaunojās saimnieciskā un sabiedriskā dzīve, nopostīto ēku vietā pacēlās jaunas.

Pagasta padome un valde

Pagasta padome, pagasta pašvaldības augstākais orgāns, sastāvēja no 21 tautas ievēlēta locekļa. Pagasta valde, pagasta pašvaldības izpildorgāns, sastāvēja no valdes priekšsēža un 4 valdes locekļiem – novadu vecākajiem.

20.gs. 50. – tajos gados bijušajā Līvānu pagasta valdes ēkā atradās Līvānu rajona izpildkomiteja.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos