Sabiedrības dibināšanas vajadzību radīja saimnieciskie apstākļi. Pēc 1905.gada Krievijas valdība caur valsts zemes banku uzpirka Līvānu apkārtnes zemes un tur novietoja krievus. Ienācēji nīkuļoja, un turīgākie latvieši bieži kolonistiem piešķirtās zemes atpirka. Tā radās vajadzība pēc kredītiem. Šī vajadzība kļuva vēl lielāka, kad sākās sādžu zemju sadalīšana viensētās. Sabiedrības galvenais mērķis bija palīdzēt vietējiem zemniekiem.

Sabiedrība dibināta 1909.gada decembrī, dibināšanas ierosinātājs bijis Līvānu katoļu draudzes mācītājs V.Treibšo. 1912.gadā sabiedrība Līvānos, blakus pagasta mājai, uzbūvēja lielu divstāvu ķieģeļu māju. Apakšstāvā bija telpas diviem veikaliem, bet otrajā – telpas birojam un dzīvokļiem. 1913.gadā uz šo māju pārcēla Latviešu lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības Līvānu nodaļu. Sabiedrība nopirka blakus ēkai esošo klēti, kuru pārbūvēja par veikala noliktavu un otrajā stāvā ierīkoja sarīkojumu zāli ar 500 – 600 vietām.

Pirmā pasaules kara laikā Krājaizdevumu sabiedrības darbība tika pārtraukta, stipri cieta sabiedrības īpašumi. Pēc kara, Latvijas valsts pastāvēšanas laikā, telpas tika atjaunotas un tur izvietoja: Līvānu patērētāju biedrības kooperatīvu, Krājaizdevumu sabiedrību un Līvānu ugunsapdrošināšanas biedrību.
Krājaizdevumu sabiedrība apkalpoja Līvānu pagasta, pilsētas (agrāk miesta) un apkārt esošo pagastu iedzīvotājus. 1935.gadā sabiedrība apvienoja 1416 biedrus. Krājaizdevumu sabiedrības telpās un veikalos tika izplatīta latgaļu avīze „Dryva”, latgaļu kalendārs, žurnāls „Zemkopis” u.c. izdevumi. Krājaizdevumu sabiedrību no tās dibināšanas dienas līdz 1940.gadam vadīja A.Veigurs.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos