Līvānu atbrīvošana no lielinieku jūga 1914.-1919.g.
Katrai Latvijas pilsētai un ciemam ir bagāta vēsture. Līvānu pilsētas laikagrāmatā īpašu vietu ieņem notikumi 1914. – 1919.gadā.
1914.gads – 1.Pasaules kara sākums. Daudzās fabrikas Līvānos tiek slēgtas un evakuētas, aizbrauc arī strādnieki, pamirst saimnieciskā un kultūras dzīve. Divus ar pusi gadus (1915.g. augusts – 1918.g. februāris) Līvāni atradās nepārtrauktas karadarbības joslā. Daugavas kreisajā krastā stāvēja vācu armija, bet labajā – krievu, kuras viena otru nepārtraukti apšaudīja.
1918.g. februārī vācu armija pārgāja uzbrukumā un ieņēma Līvānus.
Sarkanās armijas latviešu sarkano strēlnieku pulki Līvānus ieņēma 1919.gada janvārī, pilsētā tika pasludināta padomju vara.
Latvijas valsts armija atbrīvoja Latvijas teritoriju gan no vācu, gan no krievu lielinieku armijām. Līvāni tika atbrīvoti 1919.gada 3.oktobrī, pateicībā par to līvānieši 1935.gada maijā uzstādīja pieminekli pilsētas atbrīvotājiem.
foto V.Gora no arhīva.
Pie pieminekļa Lāčplēša dienā tiek pieminēti un godināti brīvības cīņās kritušie.
Lāčplēša kara ordeņa kavalieri
BANDENIEKS PĒTERIS – lauksaimnieks, I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks.
Dzimis 1896.gada 31.decembrī Līvānu pagastā (tagad Turku pagasts). Apbalvots ar Jura krusta un Lāčplēša Kara ordeņiem. 30-jos gados strādājis par zemkopi Ābeļu pagastā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
CVETKOVS STEFANS – I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1892.gada 28.janvārī Turku pagasta Cūkuļos (agrāk Līvānu pagasts). Kopš 1978.gada dzīvojis Līvānos.
Miris 1982.gada 6.jūnijā, apbedīts Rudzātu pagasta Steķu kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
DABARS JĀNIS – Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1894.gada 3.martā Turku pagasta Dabaros (agrāk Līvānu pagasts). Kritis 1919.gadā Rīgas tuvumā. Apbedīts Rīgā, Ziepniekkalna kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
EIDUKS JURIS – lauksaimnieks, I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1894.gada 5.maijā Līvānu pagasta Stūrišķos (tagad Jersikas pagasts). Atvaļināts 1921.gada martā. 1949.gada oktobrī arestēts.
Miris 1952.gada decembrī, ieslodzījumā Kuibiševā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
GEDUŠS ANTONS – lauksaimnieks, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1899.gada 5.maijā Turku pagasta Gedušos (agrāk Līvānu pagasts). Kritis cīņā ar čekistiem 1953.gadā Jēkabpils rajonā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
GEDUŠS PĒTERIS – Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1899.gada 5.maijā Turku pagasta Gedušos (agrāk Līvānu pagasts). Miris 1950.gadā, apbedīts Līvānu kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
GRUGULIS ĀDAMS – lauksaimnieks, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1886.gada 19.novembrī Turku pagasta Gruguļos (agrāk Līvānu pagasts). Mācījies Līvānu pagasta Meža skolā. Bijis Līvānu pagasta vecākais un 18. Daugavpils aizsargu pulka 3.rotas komandieris.
1941.gadā represēts, miris izsūtījumā 1942.gadā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
IVANOVS ŅIKITA – Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1900.gada 27.martā Preiļu pagastā. Dzīvoja un strādāja Līvānu pagasta Dadžos (tagad Turku pagasts).
Miris 1961.gadā Līvānos, apbedīts Līvānu kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
LĀCIS JURIS – Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1900.gada 28.augustā Līvānu pagastā (tagad Turku pagasts). Dzīvoja un strādāja Līvānu pagasta Lāčukos (agrāk Sproģos).
Miris 1958.gada februārī. Apbedīts Turku pagasta Draudzes kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
LIEPNIEKS JURIS – Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1899.gada 6.maijā Līvānu pagastā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
PLIKŠS-PLIKŠE FERDINANDS – Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1896.gada 6.augustā Vārkavas pagasta Znotiņos (agrāk Līvānu pagasts). Piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgalē. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. Viņam piederēja Asares pagasta Kļaviņu mājas. 1941.gadā deportēts uz Krieviju, notiesāts uz 10 gadiem. Miris 1942.gada 6.septembrī izsūtījumā Noriļskā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
RADIONOVS FEOFANS – Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1892.gada 11.martā Līvānu pagastā. Militārais darbinieks (4.Valmieras pulka kaprālis). Atvaļināts 1921.gada sākumā.
Miris 1972.gadā Aizkrauklē.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
ŠKAPARS ROBERTS – lauksaimnieks, I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, 2 Jura krusta un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1886.gada Turku pagasta Gruguļos (agrāk Līvānu pagasts). Vēlāk dzīvojis Turku pagasta Podniekos un Jersikas pagasta Buceniekos.
Miris 1957.gada 5.februārī, apbedīts Jersikas pagasta Iesalnieku kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
VEIGURS EDUARDS – lauksaimnieks, I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1889.gada 18.jūlijā Turku pagasta Veiguros (agrāk Līvānu pagasts). Kopš 1920.gada dzīvojis Turku pagasta Pļavniekos. Bijis 1.Liepājas kājnieku pulka kareivis.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
VEISS EDUARDS – I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis 1894.gada 3.martā Jersikas pagastā (agrāk Līvānu pagasts). Atvaļināts 1921.gada 19.jūnijā, 1944.gadā arestēts. Atradies ieslodzījumā Krasnojarskas apgabalā. Atgriezies Latvijā un dzīvojis Dunavā, mežstrādnieks.
Miris 1969.gada oktobrī, apbedīts Dunavas kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos