Vietvārdi un izloksne

Valoda, senie vietvārdi, ielu nosaukumi ir liecība par novada bagāto tautas kultūras mantojumu un pamatiedzīvotāju mentalitāti.

Apdzīvotā vieta Līvāni savu nosaukumu ir mantojusi 1533.gadā no dibinātāja barona Līvena vārda. Līvāni lietojams kā daudzskaitlinieks, bet tautā lieto vienskaitļa formā L’eivōnc; piem.: jōbrāuc da L’eivōna; it iz L’eivōnu; rodi dzeivoi L’eivōnā.

Daudzi ielu nosaukumi radušies vēstures gaitā un liecina par bijušajiem notikumiem. Gan ielu nosaukumi (Celtuves iela, Vecskolas iela, Stacijas iela, Dzirnavu iela), gan senie vietvārdi (Ubagu līcis, Baltais krogs, u.c.) ir saglabājami un dokumentējami vēstures liecībās.

Vietvārds Ubagu līcis zināms jau no 17.gs., un tā izcelsme saistīta ar teiku apvīto ubagu pulcēšanās vietu Dubnas labajā krastā. 1677.g. Līvāni pāriet poļu magnāta Leonarda Poceja īpašumā. Būdams katoļticīgais, 1678.g. tas šeit uzcēla pirmo katoļu baznīcu. Baznīca atradās Dubnas labajā krastā pie pašreizējās Līvānu 1.vidusskolas ēkas, bet aiz baznīcas ierīkoja pirmos draudzes kapus. Tolaik pie baznīcas pulcējās daudz ubagu, kuri lūdza dāvanas. Saubagoto pārtiku tie parasti notiesāja Dubnas krastā aiz lielceļa, tādēļ šo vietu iesauca par ubagu līci. Mūsdienās te ir pievilcīgs privātmāju rajons, kuru atpazīst pēc šī amizantā nosaukuma.

No 17.gs. beigām, kad poļi karoja ar turkiem, saglabājušies māju un uzvārdu nosaukumi – Turki, Turkupoļi. Iespējams, ka to etnogrāfiskā piederība saistīta ar turku karagūstekņu pēctečiem no poļu valdīšanas laikiem.
Novadā daudzi māju un uzvārdu nosaukumi pieder arī lietuviešu vai lībiešu valodai, piem.: Jaujas, L’eišupiši, Gaul’inīki u.c., bet Zepi, Zundāni, Puntyuži – uzskatāmi par somu vārdiem.

Līvānu novads atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, Latgales kultūrvēsturiskajā novadā. Lai arī Līvānu pilsēta robežojas ar Zemgales kultūrvēsturisko novadu (pāri Daugavai atrodas Sēlija) un vēsturiski ir bijusi tranzīta ceļu krustpunktā, Līvānu novada pamatiedzīvotāji ir saglabājuši savu īpatnējo valodas izloksni, kas ir gan līdzīga, bet tomēr atšķiras no latgaļu dialekta.

Līvānu novads var lepoties ar savu, tikai šai vietai raksturīgo latgaliešu izloksni. Izloksnes svarīgākās un savdabīgākās atšķirības ir saskatāmas gan fonētikā, gan morfoloģijā un sintaksē. Līvānu izloksnē ir konstatējamas seno sēļu izloksnes, lauztās intonācijas vietā šeit ir stieptā: sōkt, stōdeīt, meīta, dzīdōt’ un t.t.

Lai arī Līvānu dialekts ļoti atšķiras no latviešu literārās valodas, to joprojām izmanto sadzīvē, ģimenē.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

Tradīcijas

Līvānu pilsētai un novadam īpatnību un pievilcību dod stipras un noturīgas tradīcijas. Jau pirmās Latvijas valsts laikā Līvānos bija rosīga sabiedriskā dzīve, attīstījās pilsētas tradīcijas. 1935.gadā pilsētā pirmo reizi tika organizētas

Meža dienas. Tajās skolēni un Līvānu iedzīvotāji gar galvenajām ielām un sabiedriskajām ēkām stādīja kokus un košumkrūmus, kuri vēl šodien rotā pilsētu. Šī tradīcija ir saglabājusies līdz mūsdienām.

Līvāniešu pašapziņu stiprinoša tradīcija ir pilsētas svētki – pilsētas tiesību iegūšanas gadadiena(1926.gada 7.jūnijs).

No 20.gs. sākuma līdz pat mūsdienām Līvānos katru gadu notiek sporta svētki.

2005.gada jūlijā Līvānos notika vēl nebijis pasākums – Bēbīšu svētki, kur galvenie svētku gaviļnieki bija 2005.gada pirmajā pusgadā dzimušie mazuļi.

Pašvaldībās ir dažāda pieredze, kā sveikt savus jaundzimušos. Līvānu novada dome nolēmusi sumināt ģimenes, kurās piedzimis mazulis, rīkojot kopīgus svētkus un piešķirot jaundzimušajiem arī nelielu materiālu dāvanu.
Šodien svētki pašiem mazākajiem novada iedzīvotājiem un viņu vecākiem jau ir kļuvuši par ikgadēju tradīciju.

Milzīgu iedzīvotāju atsaucību ir ieguvis augusta beigās Rožupes estrādē notiekošais kāzu muzikantu saiets. Tas pulcē labākos novada kāzu muzikantus, saimnieces, vedējpārus. u.c. Šo pasākumu allaž kuplina arī ciemiņi no tālākiem novadiem.
2018.gadā pasākums norisinājās jau 22.reizi. Koncerta laikā uz skatuves tika aicināti un sumināti tie pāri kuri svinēja apaļas un pusapaļas kāzu jubilejas.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

Par tradīciju ir kļuvis ikgadējais Līvānu novada sakoptības konkurss “Topi skaistāks, mans novads!”. Ar katru gadu tajā piedalās arvien vairāk novada iedzīvotāju. Konkursa laikā domes izveidota vērtēšanas komisija apmeklē skaistākās novada mājas un iestādes, lai vērtētu to sakoptību. Konkursa uzvarētāji tiek sumināti 18.novembra svinīgajā pasākumā Līvānu novada kultūras centrā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos