Jersikas pagasts
Jersikas vārds no 1203. – 1375.gadam daudzkārt minēts Indriķa hronikā un citos rakstītajos avotos.
Jersikas pilskalns bija karaļvalsts centrs – tas atrodas Rīgas – Daugavpils šosejas labajā pusē, 9 km aiz Līvāniem.
Izrakumi Jersikas pilskalnā ļauj konstatēt, ka ļaudis tajā dzīvojuši kopš 1.gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Pilskalna laukumā konstatētas 10 apbūves kārtas. Pilskalnu sākuši nocietināt un pils būvniecība sākta ap 900.gadu. Blakus Jersikas pilij sāka veidoties arī senpilsēta, kura sevišķi uzplauka laikā no 10. līdz 13.gadsimtam.
Jersikas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2.pasaules kara, tā aizņem bijušā Līvānu pagasta Dienvidrietumu daļu.
1945.gadā Līvānu pagastā tika izveidoti vairāki ciemi, to skaitā Jersikas ciems un tā robežas veidojās līdz 1975.gadam.
1990.gadā Jersikas ciema robežās nodibināts Jersikas pagasts.
2009.gada 1.jūlijā Latvijā tika pabeigta Administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā Līvānu novadam pievienojās arī Jersikas pagasts.
Jersikas pagasta pārvalde turpina darboties kā administratīva struktūrvienība, tai tiek saglabāta budžeta daļa atbilstoši administratīvās teritorijas pārvaldīšanai nepieciešamajiem līdzekļiem, taču rīkoties ar šo naudu kā juridiska persona pagastu pārvalde vairs nevar. Pašvaldības budžets ir vienots.
Pagasta administratīvais centrs ir Upenieki.
Teritorija – 11 380 ha.
Jersikas pagasta ciemi.
Lielākās apdzīvotās vietas ir Upenieki (pagasta centrs), Jersika, Grāveri, Cirsenieki, Vuceni. Jersikas pagasts robežojas ziemeļos ar sava novada Līvānu pilsētu; Rožupes un Turku pagastiem, austrumos ar Vārkavas novada Rožkalnu pagastu, dienvidos ar Daugavpils novada Nīcgales pagastu, rietumos pa Daugavu ar Jēkabpils novada Dunavas un Dignājas pagastiem.
Pagasta teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš Rīga – Daugavpils un dzelzceļa līnija Rīga-Daugavpils (stacija Jersika).
Dabas objekti un dabas pieminekļi
Upes. Gar pagasta robežu tek Daugava 31 km garumā, no pagasta iztek Daugavas pieteka Gumerte, cauri pagastam tek Daugavas pieteka Izteka.
Ezeri. Jersikas pagasta teritorijā atrodas divi ezeri – Jersikas (jeb Dimantu) (platība 43,2 ha, vidējais dziļums ir 2,7 metri, bet maksimālais dziļums – 4,2 metri) un Iesalnieku (platība 16,5 ha, vidējais dziļums ir 0,9 metri, bet maksimālais dziļums – 1,6 metri).
Purvs. Jersikas pagastā atrodas Krievu – Jersikas purvs (platība 2711,8 ha).
Arheoloģijas un kultūras pieminekļi: Jersikas pilskalns; Dzenes kalns – pilskalns Strodos; Jersikas senkapi un apmetne; Āpšu kalniņš – sena cepļa vieta Stūrišķos un Upenieku viduslaiku kapsēta.
Jersikas pareizticīgo baznīca (veidota 1866.gadā no saliekamajām konstrukcijām, kas gatavotas Odesā) un Sv. Magdalēnas (Madaliņas) Romas katoļu baznīca (1821.gads).
Jersikas pilskalns – senās latgaļu karaļvalsts Jersikas galvaspilsēta, atrodas 18 m augstā Daugavas krastā un bija viens no ievērojamākajiem viduslaikos pazīstamā starptautiskā tirdzniecības ceļa “no varjagiem uz grieķiem” atbalsta punktiem, slavenās Jersikas pils vieta, kurā 13.gs. sākumā valdīja karalis Visvaldis. Pilskalns piesaistījis pētnieku uzmanību jau kopš 19.gs. otrās puses. 1939.gadā F.Baloža, 1990.-1997.gadā Ē.Mugurēviča un A.Vilcānes vadībā veikti plaši izrakumi. Konstatēts, ka pilskalnā ir 10 apbūves kārtas. Apdzīvotība pilskalnā sākusies I g. t. p. m. ē.. Pilskalna pakājē ir plašas senpilsētas kultūrslānis.
Pārceltuve
Darbojas divas pārceltuves pār Daugavu: Dunavas pārceltuve Jersikā piedāvā pārcelties uz Sēļu zemi un nokļūt atpakaļ Latgalē ar otru pārceltuvi Dignāja – Līvāni.
Izglītība
Kultūra
Jersikas pagastā ir – Rīta bibliotēka; tautas nams; – darbojas vairāki pašdarbības kolektīvi.
Uzņēmējdarbība
Galvenais uzņēmējdarbības veids Jersikas pagastā ir lauksaimnieciskā ražošana (lopkopība, graudaugu, dārzeņu audzēšana u.c.).
Jersikas pagasta teritorijā atrodas gandrīz visi lielākie Līvānu uzņēmumi.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos