|
Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā 25.oktobrī viesojās fantāzijas, fantastikas un šausmu romānu autore Laura Dreiže, šī bija noslēdzošā tikšanās Valsts Kultūrkapitala fonda atbalstītā bibliotēkas projekta “Lasām, uzzinām, domājam” ciklā. |
Rakstniecei Laurai Dreižei ir tikai divdesmit astoņi gadi, un jau izdotas astoņas grāmatas. Trīs reizes bijusi apgāda Zvaigzne ABC konkursa “Latviešu oriìinālliteratūra bērniem un jauniešiem” uzvarētāja, kā ietvaros publicējusi pirmās trīs no savām izdotajām grāmatām. Būtībā tā arī deviņpadsmit gadu vecumā sākusies Lauras rakstnieces karjera – ar uzvarām konkursā, kurā manuskripti tiek iesniegti anonīmi. Jaunā rakstniece ar savu uzdrīkstēšanos un panākumiem literatūras konkursos motivē jauniešus un ne tikai jauniešus, radoši izpausties – “ ja nemēìināsi, neuzzināsi, vai tu to vari, tāpēc vajag darīt!”.
Impulsu rakstīšanai Laura guvusi sešu gadu vecumā, kad mamma skaļi lasījusi meitai Dž. Tolkīna triloìiju “Gredzenu pavēlnieks”, pat vairākas reizes pēc kārtas. Mazā Laura gribējusi turpinājumu “Gredzenu pavēlnieka” tēlu dzīvei, tāpēc sākusi pati rakstīt par turpmākajiem varoņu piedzīvojumiem. Vēlāk starp mīļākajām grāmatām ir bijušas grāmatas par Hariju Poteru, Laura velti gaidījusi pūci ar aicinājumu doties uz Cūkkārpu mācīties maìiju – jo “kurš gan cits, ja ne es”. Nesagaidījusi iespēju iekļūt maìijas skolā, Laura sāka veidot savu fantāzijas pasauli.
Katrs Lauras romāns ir rakstīts citā stilā, it kā spēlējoties ar žanriem: pirmais darbs “Pūķa dziesma” ir klasiska fantāzija, otrais – “Nepabeigtais skūpsts” – atgādina tolaik populāro vampīru romānu, trešā grāmata “ Laimes monitorings” bija zinātniskās fantastikas romāns – distopija ar kiberpanka elementiem. “Naktstauriņš” apvienojis fantāziju, detektīvu un šausmu žanru nianses kopējā veselumā. Savukārt triloìijā “Dance Macabre” (“Deja ar nāvi”) rakstniece aizrāvusies ar stīmpanku (tvaikpanks), kas nozīmē 19. gadsimta estētiku un iedomātu pasauli bez mūsdienu tehnoloìijas sasniegumiem. Grāmatā «Deja ar nāvi» attēlota ļoti savdabīga laiktelpa – Viktorijas laikmeta alternatīvā Londona – Augšlondona, kurā mājo aristokrātija un kas atrodas debesīs virs Lejaslondonas, un Lejaslondona – drūma, nabadzības un ciešanu pilsēta. Vēsturiski precīzi Laura Dreiže atainojusi Viktorijas laikmeta sadzīvi, sabiedrību, uzvedības normas, tikumus un netikumus. Romāna fantāzijas struktūrai cauri vijas nāves tēma, kas uz grāmatas rakstīšanas laiku ir bijusi aktuāla rakstniecei. Visgaišākā un optimiskākā ir Lauras Dreižes pēdējā grāmata “Tā runāja Zosu māte”. Pašlaik rakstniece pievērsusies tumšajai fantāzijai – top jauna grāmata šajā fantāzijas žanra jomā. Pasākuma dalībnieki autores lasījumā noklausījās fragmentu no topošā darba.
Laura iedvesmu smeļas ķeltu leìendās, arābu pirmsislama folklorā un ēgiptiešu mitologijā. Savus darbus raksta kladēs ar pildspalvu un tikai pēc tam pārraksta datorrakstā. Laurai ir vairākas klades – vienā tiek rakstīts romāns, otrā – vēsturiskie pētījumi, veidota fantāzijas pasaules iedomātā sabiedriskā struktūra, dažādi fantāzijas zemju tehniskie jautājumi.
Literatūrzinātnieks Guntis Berelis ir sacījis par jauno rakstnieci: “Laura Dreiže ir iedzīvinājusi fantāzijas žanru, kāds latviešu literatūrā nekad nav pastāvējis. Labs sākuma punkts citai paaudzei un citam laikam.”
Par Lauras grāmatu popularitāti bērnu un jauniešu vidū liecina tas, ka lasīšanas veicināšanas pasākumā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija – 2010” romāns “Pūķa dziesma” ieguva 2.vietu, bet “Tā runāja Zosu māte” ir izvēlēta “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijai – 2018”.
Informāciju sagatavoja:
Dzidra Kalvāne
LNCB Pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja