Saulainā februāra pēcpusdienā Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā noritēja tikšanās ar Silviju Siliņu – Jāzepa un Franciskas Iesalnieku dzimtas stāstu grāmatas “Laimes olūti” tapšanas idejas autori.
Savā stāstījumā par dzimtas grāmatas tapšanu Silvija uzsvēra savu radinieku atsaucību ģimeņu atmiņu stāstu apzināšanā, fotogrāfiju kā laikmeta liecību vākšanā, kapsētu apmeklēšanu, lai radu dzimšanas un miršanas gadi būtu precīzi. Silvija iedrošināja arī citus dzimtas pētniekus sākt darbu, kamēr vēl ir dzīva vecākā paaudze kā dzimtas notikumu liecinieki vai kā atmiņu glabātāji, izmantot interneta resursus – www.geni.lv un citus portālus radu apzināšanai. Lai arī neprofesionāļiem “grāmatas kopā dabūšanas process” esot bijis sarežģīts – materiāla rediģēšana, maketēšana, krāsu kodi, izdevniecību cenu aptauja, taču ar dzimtas jaunās paaudzes palīdzību visi jautājumi atrisināti. Īpašu pateicību Silvija izteica radiniekam Varim Peiseniekam, kurš pirms daudziem gadiem jau bija izveidojis Iesalnieku dzimtai piederīgo sarakstu, jo ir Jāzepa Iesalnieka māsas Petronellijas pēcnācējs.
Jāzepa un Franciskas mājās uzauga trīs brāļi un četras māsas, kuri apprecējās, radīja savus bērnus, laika gaitā bērnu bērni turpināja šo pašu dzīvības ceļu – pašlaik dzimtas radu zari ir sakuplojuši tā, ka īsti vairs nezina savas saknes. Grāmata “Laimes olūti” saved kopā daudzās radu saimes – mazmazbērnus un pat mazmazmazbērnus. Grāmatā apkopoti stāsti par Jāzepa un Franciskas bērnu dzimtām, īpašu uzmanību veltot dzimtas mājas “Olūtu” mantotājam Jāzepa dēlam Staņislavam un viņa ģimenei. Vēstījumā izmantoti Staņislava dienasgrāmatas pieraksti, Staņislava meitu atmiņas – spilgtas Latvijas vēstures liecības par brīvās Latvijas laiku, par II Pasaules karu, par dzīvi kolhozos. Grāmatā ietverti arī Iesalnieku un Vucenu apkaimes vēstures apraksti.
“Šī grāmata rakstīta Franciskas un Jāzepa Iesalnieku dēlu Augusta, Staņislava un meitu – Daugaviešu, Bucenieku, Švirkstu, Pastalojānu dzimtu jaunajiem zariem… Lai apzinātos, ka vecās saknes no gadsimtu dzīlēm uztur dzīvības asinsriti lielajā stumbrā, stiprajos zaros un jaunajās spirgtajās galotnēs.”
Ko mēs zinām par savu dzimtu, ko mēs esam mantojuši no mūsu senčiem? Kas ir mūsu radi? Veidojam savas spēcīgas dzimtas vai paliekam plašajā pasaulē vienatnē? Pašlaik daudzi rakstnieki pievērsušies tieši dzimtas izpētes tēmai, meklējot pagātnē savas tautas nākotni.
Dzidra Kalvāne, LNCB Pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja