Līvānu novads var lepoties ar savu, tikai šai vietai raksturīgu latgaliešu izloksni. Tās pamatā ir seno sēļu izloksnes stieptā intonācija: sōkt, stōdeit, utt. Visprasmīgāk saglabāt un nodot mantojumā no paaudzes paaudzē valodas īpatnības var caur folkloru.

Gandarījums ir par to, ka Līvānu novadā ir dzīvi Tautas mutvārdu daiļrades kopēji, kuri vāc, popularizē un izpilda gan Līvānu novada, gan citu novadu tautas dziesmas. Tās ir folkloras kopa “Ceiruleits” (dibināta 1990.g.) Annas Kārkles vadībā, folkloras kopa “Turki” Terēzijas Rubenes vadībā. Pirmsākumi ansamblim “Turki” likti 1979.gada oktobrī. To palīdzēja izveidot toreizējā kluba vadītāja Rozālija Veigure. Kopējo sadziedāšanos sāka 12 sievas. Ansambli nosauca – Zundānu etnogrāfiskais ansamblis.
Tagadējo kopas sastāvu veido 4 paaudžu pārstāvji. “Turki” regulāri piedalās ne tikai folkloras pasākumos, bet neļauj būt pasīviem malā sēdētājiem arī citu sarīkojumu dalībniekiem.

Folkloras kopas pazīst ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām: “Ceiruleits” ir koncertējis – Zviedrijā, Vācijā, Šveicē, Brazīlijā, Itālijā, Somijā, Polijā; “Turki” – Anglijā, Igaunijā u.c.

Līvānu 1.vidusskolas folkloras kopas “Ceiruleits” dalībniekiem mīlestību pret dzimto zemi tautas dziesmās, dejās un rotaļās māca kopas dibinātāja un vadītāja Anna Kārkle.

2015.gadā folkloras kopa nosvinēja savu 25.dzimšanas dienu. “Ceiruleits” gada laikā piedalās vidēji 60 koncertos Latvijā un aiz tās robežām.

Folkloras kopa “Rūžupis veiri” dibināta 2009.gada janvārī. Kā jau no nosaukuma var saprast kolektīvā darbojas tikai vīrieši, un ne jau vienkārši. Šajos vīros ir daudz pozitīvā lādiņa un neizsīkstoša dziesma sirdī. Kolektīvs ir iekarojis klausītāju sirdis ne tikai Līvānu novadā, bet arī ārpus tā. Piedalījies festivālos “Baltica” un “Laba daba”.
Vadītājs – Mairis Iesalnieks.

2015.gada nogalē Līvānos tika izveidots jauktais koris “RUBUS”.
Par sākotnējo mērķi tika izvirzīta dalība 2017.gada koru skatē. Taču mērķtiecīga darba rezultātā koris skatē bija gatavs piedalīties jau 2016.gadā – pēc 5 pastāvēšanas mēnešiem, iegūstot I pakāpes novērtējumu un izpelnoties apbrīnu par to, ka tik īsā laikā iespējams šāds rezultāts.
Līvānu novada jauktais koris “RUBUS” šobrīd pulcina dažādu paaudžu dziedātājus, tādējādi atjaunojot un turpinot kora dziedāšanas tradīcijas Līvānu novadā.
Kora mākslinieciskie vadītāji – Daiga un Oļegs Koļesņičenko.

Jauktais koris “Jersika” sākumā darbojās kā pensionāru apvienības vokālais ansamblis “Varavīksne” – vadītāja Valentīna Rasma Lietauniece. 2008.gadā ansamblis pārtapa korī. Koris pārstāv Jersikas pagastu Latvijas koru skatēs, pašmāju pasākumos un Latvijas mēroga pasākumos. No 2011.gada 1.jūnija kora nosaukums ir “Jersika”.
Vadītāja – Anita Gavare.

Vokālais ansamblis “Spurgaliņas” ir viens no spēcīgākajiem bērnu vokālajiem ansambļiem Latvijā. “Spurgaliņu” aizsākums meklējams 1992.gadā Līvānu bērnu un jauniešu centra vokālajā ansamblī “Cālis”.
2018.gada martā Līvānu Bērnu un jauniešu centra vokālā studija “Spurgaliņas” nosvinēja 25 gadu jubileju. Studijā dzied vairāk nekā 70 bērnu un jauniešu – sākot no pavisam maziņiem, beidzot ar vecāko klašu skolēniem. Šeit ikviens dzied no sirds un iegulda lielu darbu, lai rezultāts būtu kvalitatīvs.
Vadītāja – Skaidrīte Bulmeistere.

Senioru vokālais ansamblis “Līvas” izveidojās 2013.gadā. Ansambļa repertuārā ir šlāgeri, garīgās un tautas dziesmas, kā arī ansambļa vadītājas – Ilonas Balaško sacerētās un sakomponētās dziesmas.

Slāvu biedrība “Uzori” savu darbību Līvānu novadā uzsāka 2000.gada 14.februārī kā neformāla interešu grupa, nedaudz vēlāk tika nodibināts arī vokālais ansamblis. Ansamblī darbojas dažādu tautību un profesiju dalībnieki, kuri organizē pasākumus, kas veicina iekļaušanos latviskajā vidē, tādējādi stiprinot cittautiešu līdzdalību sabiedrības dzīves norisēs.
Kontaktpersona – Lidija Znotiņa.

Līvānu novadā vēl ir daudz citu mūzikas kolektīvu, kuri ar savu dziedāšanas un muzicēšanas mākslu iepriecina klausītājus.