Vēsture

 “Latgalē pagastu pašvaldības bibliotēku nemaz nav. Bibliotēka ir tikai Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā: te darbojas vietējās latviešu izglītības biedrības ‘’Stars” bibliotēka ar apm. 100 gr.; pieietama bibliotēka tikai biedriem”.

/Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. –  Nr.5 (1922, 1.maijs), 532.lpp./

• 1920. (citos avotos 1921.g.)

Tiek uzskatīts, ka Līvānos sāk darboties pirmā bibliotēka, ko organizē Līvānu Latviešu izglītības biedrība “Stars”. Tās krājumā grāmatu skaits bija nepietiekošs – līdz 300 izdevumiem. Tāpēc biedrības valde lūdz ieslēgt Līvānu miestu un apkārtni Kultūras Fonda dibināmo bibliotēku tīklā, izsniedzot pabalstu biedrības bibliotēkai.

• 1923.

Nodibināta otra – Līvānu pagasta padomes bibliotēka. Tā atradās Līvānu miesta 6 klašu pamatskolā.

• 1924.

Bibliotēka izvietota Līvānu pagasta namā, atsevišķās telpās. Lasītājiem pieejami 590 grāmatu sējumi.

• Uz 1931. g. 1. janvāri

Līvānos darbojas 3 bibliotēkas:

– Latvijas Pretalkahola biedrības Līvānu nodaļas bibliotēka – krājums 515 vienības. Pieejams sistemātiskais katalogs;

– Līvānu Latviešu izglītības biedrība “Stars” bibliotēka – krājums 1073 vienības. Pieejami trīs katalogi: hronoloģiskais, autoru un sistemātiskais;

– Līvānu pagasta padomes bibliotēka – krājums 845 vienības. Pieejams sistemātiskais katalogs.

• 1935.

Līvānos aizvien darbojas 3 bibliotēkas:

– Līvānu pilsētas bibliotēka – Rīgas ielā 216, krājums 548 vienības;

– Līvānu Latviešu izglītības biedrība “Stars” bibliotēka – Liepu ielā 3, krājums 1124 vienības;

– Līvānu pagasta padomes Kultūras fonda bibliotēka un lasītava – Rīgas ielā 77, krājums 990 vienības.

• 1947.

Veikts senākais ieraksts bibliotēkas inventāra grāmatā, kas uzskatāms par pamatu bibliotēkas dibināšanas gadam.

• 1960.

Līvānu pilsētas bibliotēka izvietota Rīgas ielā 110, telpas platība –  114 m² . Bibliotēkas krājumu sastāda 24390 vienības.

• 1964.

Bibliotēkā darbojas aktīvs 16 cilvēku sastāvā un bibliotēkas padome 11 cilvēku sastāvā. Bibliotēkas krājumu sastāda 23625 vienības.

• 1960. – 1972.

Bibliotēkā strādā 3 darbinieki.

• 1972.

Bibliotēka strādā Preiļu rajona Tautas Deputātu Padomes Izpildkomitejas pakļautībā. Darbu bibliotēkā uzsāk ceturtais darbinieks.

• 1975.

Preses apvienības Preiļu rajona nodaļa izdod rīkojumu par periodikas parakstīšanas summas iepriekšējā gada līmeņa nepārsniegšanu. Bibliotēkai liegta parakstīšanā uz limitētiem izdevumiem, piem., modes, sporta, satīriskiem daiļliteratūras žurnāliem.

Sākas bibliotēkas fondu centralizācija. Bibliotēkas krājumu sastāda 24928 vienības.

• 1976.

Telpās veikts kapitālais remonts. Bibliotēkas krājumu sastāda 24148 vienības.

• 1978.

Pilsētā darbojas 6 grāmatu izsniegšanas vietas. Bibliotēkas krājumu sastāda 28501 vienības.

Bibliotēka sāk darboties Preiļu rajona centralizētajā bibliotēku sistēmā.

• 1980. – 1989.

Svarīgākās sociālās funkcijas bibliotēkā ir: sekmēt padomju cilvēku politiskā apzinīguma paaugstināšanos, aktīvas dzīves pozīcijas veidošanos, palīdzēt cilvēkos ieaudzināt komunistisku attieksmi pret darbu, idejisku pārliecību, neapmierinātību pret buržuāzisko ideoloģiju, ieaudzināt padomju patriotismu, gatavību aizstāvēt sociālistisko tēviju, internacionālismu, tautu draudzību un brālību.

1980. gadā bibliotēkas krājumu sastāda 30545 vienības.

• 1982.

Darbs ar lasītājiem norisinās abonementā, lasītavā un 12 grāmatu izsniegšanas punktos un pārvietojamās bibliotēkās. Bibliotēkā pieejams alfabētiskais un sistemātiskais katalogs, citātu kartiņas, bibliogrāfisko un metodisko materiālu kartiņas, žurnālu-avīžu kartotēka.

Bibliotēkas krājumu sastāda 35288 vienības.

• 1983.

Bibliotēkā strādā 3 bibliotekāres un vadītāja. Visām darbiniecēm ir speciālā bibliotekārā izglītība.

Bibliotēkas krājumu sastāda 38463 vienības. Krājuma komplektēšana notiek centralizēti.

• 1984.

Līvānu pilsētas bibliotēka ir Preiļu rajona centrālās bibliotēkas filiāle.

Pilsētā darbojas 2 sabiedriskie grāmatu izsniegšanas punkti.

• 1985.

Bibliotēkas novadpētniecības krājumu sastāda 20 vienības.

• 1986.

Bibliotēkas novadpētniecības krājumu sastāda 19 grāmatu eksemplāri, izveidotas 3 tematiskās mapes un novadpētniecības kartotēka.

• 1987.

Ieviesta jauna bibliotekārā darba forma – interešu klubs.

• 1988.

Sākas sabiedrības “atmodas” laiks, arī bibliotēkā.

Strādā 6 darbinieces. Bibliotēkā ir 50923 grāmatas.

Ar šo gadu sākas morāli novecojušās literatūras norakstīšana – norakstītas 7008 grāmatas.

Bibliotēka sāk izmantot SBA (starpbibliotēku abonementa) pakalpojumus.

• 1989.

Gada beigās bibliotēkas krājumā 52593 grāmatas.

Galvenie darba virzieni – krājuma un bibliotēkas darba satura atjaunošana. Izslēgtas 2797 grāmatas.

• 1990.

Sākas bibliotēkas decentralizācija.

Lasītājiem, līdz ar neatkarības atgūšanu, rodas interese un iespēja iepazīties ar autoru darbiem, kuri līdz šim bija aizliegti. Bibliotēka saņem grāmatu sūtījumus no trimdas tautiešiem.

Turpinās darbs pie kultūras vērtību apgūšanas, kas tika noklusētas un aizliegtas.

Bibliotēka pārtrauc darboties Preiļu rajona centralizētajā bibliotēku sistēmā

• 1991

Bibliotēkas uzskaitē 47568 grāmatas.

Bibliotēka tiek nodota vietējās pašvaldības – Līvānu pilsētas Tautas deputātu padomes pārziņā.

Sākas būtiskākais decentralizācijas posms – fonda uzskaites sakārtošana un Līvānu pilsētas bibliotēkas grāmatu atdalīšana no kopējā Preiļu rajona bibliotēku sistēmas fonda.

Decentralizācijas rezultātā Līvānu bibliotēka gūst iespēju patstāvīgi noteikt krājuma veidošanas politiku un grāmatu iegādi.

Bibliotēkas finansējumu nodrošina pašvaldība.

Tiek izveidots slēgtais fonds, uz kuru pārvieto K. Marksa, F. Engelsa, V. I. Ļeņina darbus, lai vajadzības gadījumā tos varētu izmantot kā aizgājušā laikmeta ideoloģijas un vēstures izpētes avotus.

• 1993.

Mainās bibliotēku standarti. Bibliotēka no ideoloģijas iestādes kļūst par izglītības un informācijas nesēju.

• 1994.

Galvenie darba virzieni ir bibliotēkas kā informācijas centra veidošana, Līvānu novada kultūras izpēte.

Līvānu mākslas skolā darbojas bibliotekārais punkts.

Bibliotēkas finansiālā situācija ir sarežģīta, darbinieces spiestas meklēt papildu finansējumu kvalitatīva krājuma uzturēšanai.

Pateicoties Līvānu televīzijai, kas savu darbību uzsāk šajā gadā, uzlabojas bibliotēkas publicitātes iespējas.

• 1995.

Bibliotēkas krājums – 52902 vienības.

• 1996.

Saņemts atbalsts un piešķirts finansējums no Sorosa fonda – Latvija projektam “Līvānu pilsētas publiskās bibliotēkas automatizācija”.

• 1997.

Līvānu pilsētas bibliotēka viena no pirmajām valstī uzsāk automatizācijas procesu bibliotēkā. Izveidota atbilstoša informācijas sistēma, kas uzlabo lasītāju apkalpošanas kvalitāti.

Saņemts finansējums vēl vienam Sorosa fonda – Latvija atbalstītam projektam “Līvānu pilsētas publiskās bibliotēkas apgāde ar datortehniku un pieslēgšanu internetam”.

31.oktobrī Latvijas Republikas Kultūras ministrija pasniedz bibliotēkas vadītājai I. Vērdiņai atzinības rakstu par ieguldījumu tautas bibliotēku darba attīstībā.

• 1998.

Martā saņemts apstiprinājums no Sorosa Internet programmas vadītājas par bibliotēkas izstrādātā projekta “Daugavas līnijas Līvānu Internet veidošana” atbalstu. Finansējums piešķirts, lai uzstādītu radiomodēmu tehniku un pieslēgtos Internet radiolīnijai.

• 1999.

Līvānu bibliotēka ir pirmā un līdz 1999. gadam vienīgā automatizētā bibliotēka valstī (neskaitot Saeimas grāmatu bibliotēku Rīgā), kur informācijas resursu veidošana un pārvaldīšana notiek datorizēti. No 1.augusta ir nodrošināta grāmatu un periodisko izdevumu elektroniskā kataloga darbība un automatizēta klientu apkalpošana.

Aprīlī Sorosa fonds – Latvija atbalsta un daļēji finansē bibliotēkas iesniegto projektu “Līvānu novada novadpētniecības datubāzes izveide”.

Oktobrī Sorosa fonds – Latvija atbalsta un piešķir finansējumu projekta “Sabiedriskā interneta pieejas punkta izveidošana Līvānu pilsētas bibliotēkā” realizācijai.

Izveidota analītikas datu bāze – importēti Bibliogrāfijas institūta veidotie Latvijas iznākušo preses izdevumu publicēto materiālu analītiskie apraksti.

Ieviestas elektroniskās lasītāju kartes.

Ieviesta svītrkodu tehnoloģija.

• 2000.

Bibliotēkā atklāts Līvānu novada sabiedriskais interneta pieejas punkts.

Aprīlī bibliotēkas vadītāja (kā viena no 10 labākajiem) saņem novērtējumu no Kultūras ministres Karinas Pētersones par aktīvu un mērķtiecīgu darbu bibliotēkas pakalpojumu attīstībā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā.

Uzvarēts Sorosa fonda – Latvija konkursā un iegūts daļējs finansējums Līvānu novada mājas lapu komplekta izveidei internetā.

Līvānu pilsētas bibliotēka kļūst par līderi Latvijas bibliotēku vidū.

• 2001.

Saņemts Tautas partijas  finansējums bibliotēkas remontam.

• 2002.

Iegūts daļējs atbalsts BOV SIA “Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs” organizētajā publisko bibliotēku pilotprojektu konkursā – vienotai un lietotājiem pieejamai sešu Līvānu novada bibliotēku sistēmai.

Pēc “Līvānu novada bibliotēkas informācijas pieejas punkti lokāliem un attālinātiem lietotājiem” projekta realizācijas iegādāti papildus datori un aprīkojums.

Pēc vadītājas vairākkārtēja lūguma Līvānu novada dome sāk risināt jautājumu par bibliotēkas telpām – pieņemts lēmums bibliotēku pārvietot uz domes bijušo administratīvo ēku Rīgas ielā 136.

• 2003.

Vienota Līvānu novada bibliotēku tīkla veidošanas rezultātā Līvānu pilsētas bibliotēka reorganizēta par Līvānu novada Centrālo bibliotēku (LNCB).

1.augustā notiek svinīga atvadīšanās no vecās bibliotēkas ēkas Rīgas ielā 110 un ēkas Rīgas ielā 136 atklāšana.

Iegādāta drošības vārtu sistēma grāmatu fonda saglabāšanai.

• 2004.

Bibliotēkas krājumu sastāda 63008 vienības.

Iegādāts kopētājs lietotāju vajadzībām.

Aprīlī bibliotēkas vadītāja tiek paaugstināta direktores amatā.

Darbojas grāmatu apmaiņas punkts.

18. augustā LNCB tiek reģistrēta Latvijas republikas bibliotēku reģistrā.

• 2005.

Bibliotēkas krājumu sastāda 62370 vienības.

Aprit 80 gadi, kopš Līvānu bibliotēka minēta rakstos.

Bibliotēkā darbu uzsāk bibliogrāfs, nolūkā operatīvi un apmeklētājiem pieņemamā veidā sniegt atbildes uz konkrētiem pieprasījumiem.

• 2006.

Bibliotēkas krājumu sastāda 63808 vienības.

Bibliotēkā pieejami bezmaksas un Līvānu novada domes apstiprināti maksas pakalpojumi.

Ar Bila un Melindas Geitsu fonda atbalstu papildināti informāciju tehnoloģiju resursi un uzlabota interneta pieejamība ar nosacījumu, ka datortehnika un internets lietotājiem pieejams bez maksas.

• 2007.

LNCB sastāvā tiek iekļautas četras novada filiālbibliotēkas.

Bibliotēkas krājuma uzskaitē: 56910 grāmatas, 5436 seriālizdevumi, 62 audiovizuālie resursi, 5 kartogrāfiskie materiāli un 61 elektroniskais resurss.

• 2008.

Bibliotēka nodrošina 35 lasītāju vietas, 20 datorizētās darbavietas.

Elektroniskajā novadpētniecības datubāzē „Līvānu novads” sistematizēta informācija par novada vēsturi, kultūru, saimniecisko dzīvi, attīstību, izciliem novadniekiem.

Savu darbību veiksmīgi turpina LNCB Grāmatu izsniegšanas punkts.

Lietotājiem tiek piedāvātas piecas tiešsaistes elektroniskās datubāzes.

• 2009.

LNCB krājumu veido 63137 vienības.

Novadu administratīvi teritoriālās reformas 2.kārtas rezultātā LNCB sistēmā tika iekļautas vēl četras Līvānu novada filiālbibliotēkas.

Izstrādāts Līvānu novada Centrālās bibliotēkas ēkas renovācijas projekts.

• 2010.

Uzsākta LNCB  renovācija.

• 2011.

Līvānu bērnu bibliotēka izslēgta no Kultūras ministrijas bibliotēku reģistra un iekļauta LNCB struktūrā kā Bērnu literatūras nodaļa.

Martā sākās jaunās  bibliotēkas ēkas telpu aprīkošana, aprīlī – pakāpeniska pārcelšanās uz jauno ēku.

22.jūlijā atklāta renovētā bibliotēkas ēka.

Lasītājiem pieejama pašapkalpošanās grāmatu izsniegšanas-nodošanas sistēma.

Bibliotēka aprīkota ar drošības sistēmu- vārtiem.

Uzsākta izglītības iestāžu bibliotēku krājuma eksemplāru pievienošana Līvānu novada elektroniskajam katalogam.

• 2012.

Pēc akreditācijas piešķirts reģiona galvenās bibliotēkas statuss –  Līvānu novada Centrālā bibliotēka ir bibliotēku darbības reģionālais koordinācijas centrs Līvānu un Ilūkstes novadu bibliotēkām.

Reģiona bibliotēkas funkciju realizēšanai noslēgts sadarbības līgums starp Līvānu un Ilūkstes novadu pašvaldībām ‘’Par Līvānu novada bibliotēku un Ilūkstes novada bibliotēku elektroniskā kopkataloga veidošanu’’.

• 2013.

LNCB  aprīkota ar video novērošanas sistēmu.

Bibliotēka tiek pirmo reizi akreditēta reģiona galvenās bibliotēkas statusā.

• 2014.

Izveidots Rotējošais fonds, kura mērķis ir novirzīt filiālbibliotēku finanšu līdzekļus vērtīgu grāmatu iegādei. Šo fondu izmanto visas LNCB filiālbibliotēkas.

• 2015.

Tiek abonēta daudznozaru publikāciju datu bāze “Britannica Online”.

• 2016.

Darbību uzsāk lasītāju klubiņš.

• 2018.

Bibliotēka atkārtoti akreditēta reģiona galvenās bibliotēkas statusā.

• 2019.

Veikta LNCB korporatīvās identitātes dizaina (logo) izstrāde publiskās atpazīstamības veicināšanai.

Bibliotēka saņem Pateicības rakstu par inovatīvu pieeju darbā “Gada balva  kultūrā 2019” nominācijā “Kultūras iestāde – jaunu ceļu meklētāja 2019”.

LNCB un tās filiāles kļūst par  Latvijas Bibliotekāru biedrības Latgales nodaļas institucionālajiem biedriem.

Ieviesta jauna – elektronisko grāmatu lasīšanas forma.

• 2020.

Bibliotēka pielāgojas attālinātu uzziņu un konsultāciju sniegšanai.

Darbinieki pilnveido digitālās prasmes un kompetences, piedalās tiešsaistes vebināros un apmācībās.

Izstrādes procesā ir jaunās LNCB tīmekļa lapas izveide.

Notiek aktīva bibliotēkas pakalpojumu popularizēšana (uzskates materiāli, informācija tīmekļa vietnē un sociālajos medijos).