Bijusī Līvānu muižas klēts Domes iela 1

No senās Līvānu muižas apbūves ir saglabājusies klēts (celta 19.gs. vidū) un vecie velvju pagrabi. Klēts ir paliela, masīva, vienkāršas būvformas laukakmeņu mūra ēka ar divslīpju jumtu.

2003.gadā vecās muižas klēts vēsturiskajai daļai tika piebūvēta jauna, mūsdienīga ēka, tajā šobrīd atrodas Līvānu stikla un amatniecības centrs ar izstāžu zāli, amatnieku darbnīcu, stikla muzeju un konferenču zāli.

Bijusī dzirnavu ēka Rīgas iela 95

Dubnas upes labajā krastā, Rīgas ielā 95, atradās bijušo dzirnavu ēka. Šajā ēkā 1921.gadā tika dibināta Līvānu ražošanas biedrība “Straume”, darbojās dzirnavas, gateris un kokapstrādes darbnīca. 1933.gadā tika ierīkota elektrostacija ar 150 kW jaudu, kura darbojās līdz pat 1958.gadam.
2001.gadā uz spēkstacijas pamatiem, tika uzbūvēta Līvānu Straumes HES.

Baltais krogs Rīgas iela 213

Baltais krogs celts 19.gs. 1.pusē, viens no vecākajiem krogiem Līvānos, kurā nakšņoja tāla ceļa braucēji. Blakus krogam atradies tirgus laukums, kurā jau 19.gs. sākumā tika rīkoti gadatirgi.

Kultūrvēsturiska nozīme ir arī dzīvojamām mājām Lauku ielā 2, 14, Parka ielā 2; dzīvojamā māja un desu žāvētava Vecbaznīcas ielā 13; vecā skolas ēka Domes ielā 3; veikala ēka Rīgas ielā 226; pasta ēka Rīgas ielā 112; veikals Rīgas ielā 113; vecā izpildkomitejas ēka Rīgas ielā 125; vecā skolas ēka Rīgas ielā 104; dzīvojamā ēka Rīgas ielā 155, 135 un Stacijas ielā 3.
Sutru pagastā atrodas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – zemnieku sēta Šultes (19.gs.).

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

_____________________________________________________________

Līvānu Atbrīvošanas piemineklis

Atbrīvošanas piemineklis celts brīvības cīņās kritušo latviešu kareivju piemiņai, kuri 1919.g. ieņēma un atbrīvoja Līvānus no lieliniekiem. Pamatakmens likts 1934.g. oktobrī. Piemineklis atklāts 1935.g. 9.jūnijā (autors arhitekts Pāvils Dreimanis). Tas sastāvēja no 15 t smaga Krievijas armijas pamesta cietokšņa lielgabala stobra un četrpakāpju betona pamata. Kopējais pieminekļa augstums bija 7 m. Pie pieminekļa piestiprinātajā granīta plāksnē bija iegravēti 40 kritušo Līvānu atbrīvotāju vārdi. 1958.gadā piemineklis tika nogāzts un piemiņas vieta izpostīta.

2003.gadā Līvānu novada dome pieņēma lēmumu par Atbrīvošanas pieminekļa atjaunošanu. Latvijā tika sameklēts līdzīgs lielgabala stobrs, veikta pieminekļa postamenta betonēšana, apšūšana ar granīta plāksnēm, stobra atbalsta sienas un bruģa izveidošana. Piemineklis ir izgaismots no trim pusēm, apkārtne labiekārtota. 2004.gada 3.decembrī notika svinīga atjaunotā pieminekļa atklāšana.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

______________________________________________________________

Piemineklis revolucionāriem

1905.-1907.gada un 1917.-1919.gada revolucionāru kapi. Līvānu dzelzceļa stacijas tuvumā, Stacijas ielā, apbedīti 1. Pasaules karā kritušie Krievijas armijas karavīri. 1938.gadā uz viņu kapiem vēl bijuši atsevišķi krusti. Iespējams, ka tā ir vieta, kur 1964.gadā uzcelts piemineklis revolucionāriem (tēlniece Z.Zvāra).

Lielajā Tēvijas karā kritušo Brāļu kapi

Lielajā Tēvijas karā kritušo karavīru Brāļu kapi (parkā), kur apglabāti 536 kaujās par pilsētas atbrīvošanu bojā gājušie cīnītāji. Kapu piemiņas ansamblis izveidots 1964.gadā (tēlnieks Valdis Albergs). Ansambli veido piemiņas monuments un kritušo kareivju piemiņai uzstādītās marmora plāksnes.
2005.gada maijā, ar Krievijas ģenerālkonsulāta un Līvānu novada domes atbalstu, Brāļu kapu piemiņas ansamblis tika atjaunots.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

______________________________________________________________

Piemiņas akmens komunistiskā terora upuriem

1989.gada oktobrī pie dzelzceļa stacijas tika uzstādīts piemiņas akmens 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā no Līvānu stacijas trimdā aizvesto latviešu piemiņai. Blakus akmenim ir melns krusts, tas visiem viens – gan represijās bojā gājušajiem Sibīrijā, gan šeit dzimtenē.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

______________________________________________________________

Piemiņas akmens holokausta upuriem Grīvas mežā

Piemiņas akmens ir uzstādīts noslepkavoto ebreju apbedīšanas vietā. Akmens ir 3 m garš un 1 m plats, ap to ir ar dzīvžogu ierobežots laukumiņš, kas simbolizē kapuvietu.

Kapsētas

Katras apdzīvotas vietas kultūrvēsturiskais piemineklis ir kapsētas. Līvānu pilsētas teritorijā esošā vecā kapsēta ir slēgtā kapsēta, tās teritorija dalās pa reliģiskajām konfesijām.

2007.gadā Līvānos svinīgi atklāja atjaunoto ebreju kapsētu, kas atrodas pilsētas teritorijā un robežojas ar pilsētas kapiem Zaļajā ielā. Sakopšanas un atjaunošanas darbus veica par Līvānu novada domes un Latvijas ebreju kopienas līdzekļiem un sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem.

Kultūrvēsturiskie objekti Rožupes pagastā – Oškalniešu senkapi, Muktupāvelu senkapi, piemiņas akmens komponistam Jēkabam Graubiņam.

Turku pagastā – Gedušu (Gavartienes) pilskalns; Steķu senkapi; Veiguru senkapi; Zepu viduslaiku kapsēta; Zundānu viduslaiku kapsēta; Lāču senkapi.

Gedušu pilskalns

Gedušu (Gavartienes) pilskalns – valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis – 85 x 30 m, abos galos nocietināts ar diviem vaļņiem, abas pilskalna malas, 3 m zem plakanā līmeņa, ieskauj izteikta terase ar zemu valni tās malā. Ieeja pilskalnā, kas jaunākos laikos paplašināta, ved caur gala nocietinājumu.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

______________________________________________________________

Līvānu Romas katoļu Svētā Miķeļa erceņģeļa baznīca

Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā celta 1861.gadā, paplašināta – 1880.gadā. Pirmajā pasaules karā baznīca tika stipri nopostīta, 1918.gadā – atjaunota. 1936.gadā baznīcā uzstādītas jaunas ērģeles un ievietota mākslinieka Šēnberga glezna “Sv. Jānis Kristītājs”, un 14 mākslinieka Fogela „Krustaceļa” gleznu kopijas.

42 m garā un 20 m platā baznīca ir triju jomu mūra celtne, kuras arhitektoniski nozīmīgākie elementi ir interjera arhitektūra un iekārta.
2011.gadā Līvānu Romas katoļu dievnams atzīmēja 150.gadskārtu.
Ilgus gadus (1964. – 2004.g.) Līvānu katoļu draudzei kalpoja prāvests Julians Začests.

No 2004.gada līdz aiziešanai mūžībā 2012.gadā, Līvānu Romas katoļu draudzē kalpoja monsinjors Pēteris Vilcāns.

No 2012.gada līdz 2017.gadam Līvānu Sv. Miķeļa Erceņģeļa Romas katoļu draudzes priesteris bija Juris Zarāns.
2016.gadā viņš saņēma Līvānu novada augstāko apbalvojumu “Līvānu Goda pilsonis”. Apbalvojums piešķirts par neatlaidību un ieguldīto darbu Līvānu katoļu baznīcas atjaunošanā, sabiedrības garīgās izaugsmes veicināšanu, izglītojošo darbu garīgajā jomā, par izcilību ticības sludināšanā un ticības izaugsmē un iemantoto cilvēku atsaucību un cieņu.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

______________________________________________________________

Līvānu Evaņģēliski luteriskā baznīca

Baznīca ir uzcelta uz bijušās korķu fabrikas mūriem. Pirmais pamatakmens ielikts 1929.gada rudenī, un 1932.gada maijā būvdarbi jau bija pabeigti. Visus pirmās Latvijas Republikas gadus luterāņu draudzi vadīja mācītājs Kārlis Briedis.
1933.gada Lieldienās draudzes locekļus pulcēja jauns bronzas zvans, 30.gadu beigās draudze dabūja jaunas ērģeles.
Padomju gados baznīcas liktenis vairākkārt bijis apdraudēts, tur gribējuši ierīkot gan noliktavas, gan sporta zāli.

No 1996.gada Līvānu draudzē kalpo mācītājs Ēvalds Bērziņš.
2014.gadā, par Līvānu novada Mazo grantu konkursā iegūtajiem līdzekļiem un uzņēmēju finansiālu atbalstu, tika veikts baznīcas lieveņa un zvanu torņa jumta remonts un krāsošana.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

_____________________________________________________________

Līvānu pareizticīgo Visu Svēto baznīca

Baznīca uzcelta 1939.gadā par ticīgo līdzekļiem. Otrā pasaules kara laikā celtne tika stipri izpostīta. Padomju laikā ēka bija bez saimnieka, to izmantoja gan gāzes saimniecība, gan patērētāju biedrība kā noliktavas telpas.
Latvijai atgūstot neatkarību, Līvānu pareizticīgo draudzei tika atdots dievnams, un kopā ar savu garīdznieku tēvu Mihailu draudze savākusi vajadzīgos līdzekļus baznīcas atjaunošanai.

1998.gadā sākās baznīcas restaurācija, tika atjaunots majestātiskais un krāšņais kupols ar oriģinālo pirmskara baznīcas krustu.

No 2009.gada uz Jēzus Kristīšanas svētkiem, ko 19.janvārī, svin pareizticīgie, arī Līvānu pareizticīgo baznīca organizē peldi ledainā Dubnas ūdenī — kristīšanos Jordānā.

2011.gadā, ieejas mezgla renovācijas rezultātā, radīta iespēja baznīcu apmeklēt cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. 2015.gadā veikta baznīcas sienu un logu atjaunošana.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

_______________________________________________________________

Līvānu vecticībnieku lūgšanu nams

Vecticībnieku kopiena Līvānos pastāv no 20.gs. sākuma. 1936.gadā kopienā bija 120 cilvēku un tā bija mazākā vecticībnieku kopiena Latgalē. Kopienas lūgšanu nams bija neliela koka celtne Daugavas labajā krastā , bet pēckara laikā tā nodega. 80-jos gados lūgšanu nams tika uzcelts no jauna ar mazo kupolu un krustu uz jumta. 1998.gadā ēkas rietumu pusē piebūvēja zvanu torni.

2013.gada 3.novembrī norisinājās Līvānu vecticībnieku draudzes 110 gadu jubilejas svinības. Kopš 1996.gada Līvānu vecticībnieku draudzes mācītājs ir Fjodors Behčanovs.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

_____________________________________________________________

Znotiņu katoļu baznīca

Nozīmīgs arhitektūras piemineklis Sutru pagastā. Baznīca ierīkota un iesvētīta 1926.gadā vienā no Znotiņu muižas ēkām – labības kaltē, kuras vienā galā atradās kalēja smēde, bet otrā stāvā kalēja dzīvoklis. Labības kalti pārbūvēja par baznīcu.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

______________________________________________________________

Rudzātu Romas katoļu baznīca

Pagasta centrā atrodas Rudzātu katoļu baznīca. Tā uzbūvēta 1913.gadā, par celtniecības materiāliem izmantojot nojaukto Stirnienes baznīcu.
Vēstures materiālos ir informācija, ka baznīcu cēlis grāfs Plāters-Zībergs.
Rudzātu draudze dibināta 1915.gadā. Sākumā tā bija Eleonorviles-Rudzātu draudze, bet vēlāk, 1919.gadā, ieguva Rudzātu draudzes nosaukumu.
2013.gada 16.jūnijā Rudzātu Romas katoļu draudze nosvinēja sava dievnama simto gadadienu. Ilgus gadus Rudzātu draudzi apkalpo prāvests Vilhelms Beķis.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

______________________________________________________________

Jersikas Madalienas Sv. Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca (Madaliņas katoļu baznīca)

Baznīca celta 1821.gadā Gosporu sādžā netālu no Jersikas, Daugavas labajā krastā. Romāņu stilā celtā baznīca būvēta no laukakmeņiem, ar skārda jumtu un cementa grīdu. Netālu no baznīcas atrodas dziednieciskais avotiņš.

Līdz 1930.gadam tā bija Līvānu draudzes filiāle, vēlāk kļuva par patstāvīgu draudzi.
1939.gadā blakus baznīcai tika uzcelta dzīvojamā māja, kuru izmantoja dažādām reliģiskām aktivitātēm. Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Sv. Marijas Magdalēnas svētki (22.jūlijs) un Svētā Krusta paaugstināšanas svētki (14.septembris).

No 2018.gada maija līdz novembrim, pateicoties Viduslatgales pārnovadu fonda atbalstam, tika realizēts projekts “Zied ievas Jersikā”. Projekta gaitā baznīcā notika restaurācijas un krāsošanas darbi.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

______________________________________________________________

Jersikas pareizticīgo baznīca

2005.gadā Jersikas pareizticīgo baznīca nosvinēja 100 gadus, kopš to atveduši uz Jersiku.

Jā, dievnamu nevis uzcēla, bet atveda pa dzelzceļu no Daugavpils. Jersikas pareizticīgo baznīcas dzimtene varētu būt Odesa, kur 1866.gadā ciemojies Latvijas dzelzceļa pārvaldnieks Kaufmanis. Viņam esot iepatikusies garnizona baznīca, kuru, kā vēstot kāda leģenda, no metāla plāksnēm un skrūvītēm, sākuši būvēt vēl Ivana Bargā laikos. Bet Kaufmanis esot vienojies ar Krievijas armijas vadību, ka jau tai pašā gadā baznīca pa dzelzceļu tiks atvesta uz Daugavpili. Tā arī notika. Vēlāk Daugavpilī pareizticīgo kļuvis tik daudz, ka nevarējis satilpt mazajā mājīgajā garnizona baznīcā. Vienlaicīgi Jersikas draudze esot lūgusi, lai ļaujot viņiem uzcelt baznīcu. Pareizticīgo Baznīca nolēmusi, ka Daugavpils baznīca jāved uz Jersiku. Tas notika 1905.gadā.

Tagad dievnams restaurēts un apkārtējā teritorija skaisti labiekārtota. Apkārt baznīcai uzcelta koka sēta, līdzās koka nams, kur var nopirkt ikonas, sveces, grāmatas un amatnieku darinātus suvenīrus.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos