V
A – B – C – D – E – F – G – H – I – J – K – L – M – N – O – P – R – S – Š – T – U – V – Z
VAIKULIS RAIMONDS – basketbolists.
Dzimis 1980.gada 4.februārī Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā. Spēlējis Līvānos Latvijas jaunatnes basketbola līgā, ASK/”Brocēni-LMT “, kuras sastāvā kļuvis par Latvijas čempionu, “Liepājas Lauvās” (1998.-2001.g.) un Maskavas “Dinamo” (2002), Permas Ural Great, Beļģijas komandā Monas Hainaut, BK Ventspils, Rīgas Barons/LMT, Ukrainas Superlīgas klubā Nikolajev, Igaunijas līgas klubā Rakveres Tarvas, Latvijas izlases sastāvā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
VAIVODS ANDRIS – pašvaldību darbinieks, politiķis, zemnieks.
Dzimis 1960.gada 16.novembrī Rožupes pagastā. Mācījies Sīļu astoņgadīgajā skolā, Višķu lauksaimniecības tehnikumā, Daugavpils Universitātē. Līvānu novada domes priekšsēdētājs; Līvānu novada pašvaldības vairāku komisiju loceklis; Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes loceklis; zemnieku saimniecības “Ievas” īpašnieks; Latvijas Republikas Zemessardzes virsseržants. 2017.gadā apbalvots ar IV šķiras Triju zvaigžņu ordeni.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
VAIVODS EDGARS – izglītības darbinieks, zemnieks.
Dzimis 1966.gada 26.martā. Mācījies Rudzātu vidusskolā, Rēzeknes augstskolā. Lūzenieku pamatskolas (Rudzātu Speciālā internātpamatskola) direktors /2005/, skolotājs. Bijis Līvānu novada domes deputāts.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
VAIVODS JĀNIS – skolotājs, rakstnieks, komponists.
Dzimis 1904.gada 25.decembrī Rožupes pagasta Rusiņos (agrāk Līvānu pagasts). Mācījies Līvānu pamatskolā. Beidzis Daugavpils skolotāju institūtu (1927.g.). Bijis skolotājs Dagdas un Špoģu pamatskolās (1927.-1944.g.). Aizsargu nodaļas kora diriģents. 1944.gadā emigrējis uz Vāciju, 1950.gadā uz ASV. Uzrakstījis trīs lugas, sagatavojis manuskriptu par dzimtā novada etnogrāfiju, veidojis tautasdziesmu apdares un komponējis oriģināldziesmas. Miris 2004.gada 28.februārī.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
VAIVODS JĀNIS – garīdznieks, teoloģijas profesors, Viņa svētības kapelāns, monsinjors.
Dzimis 1926.gada 25.martā Rožupes pagasta Gulbinskos (agrāk Līvānu pagasts). Mācījies Līvānu pamatskolā, Jēkabpils vidusskolā un Rīgas katoļu garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1950.gadā. Bijis prāvests Eglainē un Sventē (1950.-1951.g.), Jaunbornē un Elernē (1951.-1955.g.), Bauskā (1955.-1961.g.), Aizputē (1961.-1966.g.), Kalupē (1966.-1967.g.), Dukstigalā (1967.-1968.g.), Viļānos (1968.-1973.g.), Madonā (1973.-1977.g.). Kopš 1977.gada – Rīgas Sv. Antona draudzes prāvests un latīņu valodas pasniedzējs Rīgas Katoļu garīgajā seminārā, vēlāk profesors. Pēdējos mūža gadus pavadījis Viļānos, darbojoties priesteru mariāņu kongregācijas kalpošanā.
Miris 2007.gada 20.februārī Viļānu klosterī. Apbedīts Viļānu baznīcas dārzā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
VAIVODS JĀZEPS – arhitekts, kardināla Juliāna Vaivoda brālis.
Dzimis 1908.gada 8.augustā Sutru pagasta Bernānos. Beidzis Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultāti (1944). 1944.gadā iesaukts Latviešu leģionā un līdz kapitulācijai cīnījies Kurzemes cietoksnī, pēc tam izsūtīts. Būvdarbu vadītājs Kara muzeja celtniecībā Rīgā (1939.–1940.g.) un Jēkabpils projektu un tāmju birojā grupas vadītājs (1955.–1968.g.).
Miris 1969.gada 28.aprilī Rīgā, apbedīts Rīgā, Sarkandaugavas kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
VAIVODS JULIJANS – garīdznieks, teoloģijas licenciāts, Romas katoļu baznīcas kardināls, baznīcas vēsturnieks un rakstnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta kavalieris.
Dzimis 1895.gada 18.augustā Sutru pagasta Bernānos. Mācījies Vārkavas pagasta tautskolā un Preiļu pilsētas skolā (1909.–1912.g.). Studējis Pēterburgas garīgajā seminārā (1913.–1918.g.) un Latvijas Universitātes Romas katoļu Teoloģijas fakultātē (1938.–1940.g.). 1983.gada 2.februārī Romas pāvests Jānis Pāvils II Juliānu Vaivodu iecēla par Romas katoļu baznīcas kardinālu. Sarakstījis “Katoļu baznīcas vēsture Latvijā” (1994; 3 grāmatas), sprediķus un citu garīdzniekiem domātu literatūru.
Miris 1990.gada 24.maijā Rīgā, apbedīts Aglonas bazilikas pazemes baznīcas kriptā aiz altāra.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
VAIVODS JURIS – kordiriģents.
Dzimis 1966.gada 29.martā Preiļu rajona Vanagos.
Beidzis Līvānu mūzikas skolu akordeona specialitātē, Daugavpils mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļu un Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas nodaļas Edgara Račevska klasi.
Strādājis par kormeistaru Rīgas Doma zēnu korī, bijis kamerkora “Versija” un vīru kora “Dziedonis” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ar kamerkori “Versija” piedalījies starptautiska mēroga konkursos, festivālos un forumos Austrālijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Polijā. Kopš 1997.gada strādā par Dailes teātra muzikālās daļas vadītāju, mūzikas režisoru, mūzikas konsultantu, aranžētāju, muzikālo vadītāju. Vadījis vokālo ansambļu meistarklases starptautiskajās latviešu jauno mūziķu nometnēs. Jura Vaivoda vadībā notikuši daudzi latviešu kora mūzikas pirmatskaņojumi un veikti ieraksti Latvijas Radio.
Bijis Rīgas 800.gades svinību zonas Rīga dzied mākslinieciskais vadītājs un Rīga dejo muzikālais vadītājs, Deju svētku un deju uzveduma Četri meti muzikālais vadītājs (2001.g.), XXIII Vispārējo Dziesmu svētku Jauniešu koru koncerta mākslinieciskais vadītājs un starptautiskās burinieku regates pasākuma Sapņo līdzi vējam (2003.g.), kā arī koncerta Mēs – Eiropā (2004.g.) muzikālais vadītājs. Vispārējos latviešu dziesmu svētkos skanējušas vairākas tautasdziesmas Jura Vaivoda apdarē, komponists guvis godalgas arī svētku kordziesmu konkursā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
VAIVODS ROBERTS – ekonomists, ekonomikas doktors, profesors.
Dzimis 1928.gada 5.maijā Rožupes pagastā (agrāk Līvānu pagasts). Mācījies Rožupes un Līvānu pamatskolās un Līvānu ekonomiskajā tehnikumā. Studējis Latvijas Valsts universitātē un Rīgas Politehniskajā institūtā. Aspirants, jaunākais un vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1953.-1968.g.). Rīgas Politehniskā institūta docents (no 1968.g.), celtniecības ekonomikas un organizācijas katedras vadītājs un zinātniskās pētniecības laboratorijas zinātniskais vadītājs (1979.-1982.g.). Kopš 1982.g. – LU Ekonomikas fakultātes grāmatvedības uzskaites un saimnieciskās darbības analīzes katedras docents, kopš 1990.g. – ekonomikas zinātņu profesors. Strādājis LPSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā par laborantu, P.Stučkas Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē u.c. Daudzu zinātnisko publikāciju un mācību metodisko līdzekļu autors.
Miris 2015.gada 31.maijā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
VEIGURS EDUARDS – lauksaimnieks, I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1889.gada 18.jūlijā Turku pagasta Veiguros (agrāk Līvānu pagasts). Kopš 1920.gada dzīvojis Turku pagasta Pļavniekos. Bijis 1.Liepājas kājnieku pulka kareivis. 1.pasaules kara laikā dienējis 44.Sibīrijas strēlnieku pulkā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gadā. Piedalījies Latgales atbrīvošanas kaujās. 1920.gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Miris 1974.gada 28.novembrī, apbedīts Turku pagasta Veiguru kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
VEISS EDUARDS – I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1894.gada 3.martā Jersikas pagasta Jersikā. I pasaules kara laikā dienējis cara armijā. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919.gadā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. Atvaļināts 1921.gadā,1928.gadā iestājies robežapsardzības dienestā. 1920.gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Miris 1969.gada 29.oktobrī, apbedīts Dunavas kapsētā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
VELKME ANTONS – Latvijas valsts un sabiedriskais darbinieks, publicists, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Dzimis 1887.gada 9.jūlijā Rudzātu pagasta Saltupē. Bijis Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis, Saeimas deputāts, zemkopības un iekšlietu ministra biedrs. 1926.gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1941.gadā deportēts uz Krieviju.
Miris 1942.gada 19.aprīlī.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
VELKME JĀNIS – garīdznieks, monsinjors, pāvesta galma prelāts, Latgales atmodas laika darbinieks, publicists, lauksaimniecības un kooperācijas veicinātājs, Triju Zvaigžņu ordeņa un garīgo ordeņu kavalieris.
Dzimis 1876.gada 14.decembrī Rudzātu pagasta Saltupē (agrāk Līvānu pagasts). Beidzis Rīgas Pētera I reālskolu un Pēterburgas garīgo semināru. Bijis Latgales pagaidu zemes padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, Latvijas Lauksaimniecības kameras vicepriekšsēdētājs.
1926.gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1944.gadā emigrējis uz Vāciju, pēc tam – uz ASV.
Miris 1962.gada 4.martā Sanvalijā, ASV.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
VILCĀNE MĀRĪTE – sportiste, trenere.
Dzimusi 1960.gada 12.janvārī. Mācījusies Barkavas astoņgadīgajā skolā, Līvānu 1.vidusskolā, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā. Līvānu Bērnu un jaunatnes sporta skolas trenere, Līvānu novada kultūras, tūrisma un sporta pārvaldes sporta organizatore, Līvānu novada domes deputāte. Bijusi sporta metodiķe Līvānu eksperimentālajā bioķīmiskajā rūpnīcā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
VIZULIS ĀDAMS – garīdznieks, rakstnieks, Triju Zvaigžņu oredeņa kavalieris.
Dzimis 1891.gada 20.maijā Ludzas apriņķa Baltinavas pagasta Zelču ciemā. Mācījies Sv. Katrīnas ģimnāzijā, apmeklējis zīmēšanas un gleznošanas kursus, apguvis mūzikas pamatus. Studējis Pēterpils konservatorijā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1913.gadā. Kalpojis Krāslavas draudzē, bijis vikārs Pēterpils Sv. Staņislava baznīcā, prāvests Līvānu, Daugavpils, Atašienes, Rubenes un Malnavas draudzēs. Atjaunojis I pasaules karā nopostīto Līvānu katoļu baznīcu. Darbojies kā preses darbinieks – laikrakstu Dryva, Latgolas Vōrds un Korūgs redaktors. Dibinājis katoļu biedrību Saule, mūzikas biedrību Lira un ērģelnieku skolu, kuru pats arī vadījis. Bijis Latgales Kristīgo zemnieku savienības priekšsēdētājs.
1928.gada 14.novembrī apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1970.gada 22.aprīlī Krāslavā, apbedīts Baltinavas kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos