Š
A – B – C – D – E – F – G – H – I – J – K – L – M – N – O – P – R – S – Š – T – V – Z
ŠAPKINS EGONS – izglītības darbinieks.
Dzimis 1934.gada 17.janvārī Daugavpilī. Mācījies Līvānu pamatskolā, Līvānu vidusskolā, studējis Latvijas Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādājis Līvānu vidusskolā par bibliotekāru, matemātikas un fizikas skolotāju (no 1951.g.), Līvānu vakarskolā bijis matemātikas skolotājs un mācību pārzinis. 1962.gadā sācis strādāt par direktoru Jēkabpils 4.vidusskolā, no 1976.gada par direktora vietnieku mācību darbā Jēkabpils 1.vidusskolā. Kopš 1997.gada. bijis arī vecākais pasniedzējs RTU, lasījis lekcijas augstākajā matemātikā Jēkabpils nodaļas vakara un neklātienes studentiem. Bijis pirmais valstī, kurš 1979.gadā izstrādājis metodiku matemātikas mācīšanas algoritmizācijai. 1964.gada 7.augustā saņēmis izglītības darba teicamnieka Goda nosaukumu, 1990.gadā saņēmis Nopelniem bagātā skolotāja nosaukumu. Līdz 2003.gadam strādājis Jēkabpils Valsts ģimnāzijā par informātikas skolotāju. Jēkabpils Goda pilsonis.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
ŠKAPARS ROBERTS – lauksaimnieks, I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, 2 Jura krusta un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1886.gada 24.novembrī Turku pagasta Gruguļos (agrāk Līvānu pagasts). No 1909.līdz 1911.gadam dienēja krievu armijas 29.Čerņigovas kājnieku pulkā Varšavā. Ieguvis vecākā unteroficiera pakāpi. Pēc atvaļināšanas bijis policists Pēterburgā. 1917.g. iesaukts armijā atkārtoti, dienējis18.Sibīrijas strēlnieku pulkā, piedalījies kaujās Rīgas frontē. Apbalvots ar vairākām medaļām un 2 Jura krustiem. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies1919.gada 18.jūnijā. 9.Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. Atvaļināts 1920.gada 25.septembrī. Vēlāk dzīvojis Turku pagasta Podniekos un Jersikas pagasta Buceniekos.
Miris 1957.gada 5.februārī, apbedīts Jersikas pagasta Iesalnieku kapos.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
ŠMUKSTE LIENA – Jaunā Rīgas teātra aktrise, režisore.
Dzimusi 1976.gada 14.decembrī. Mācījusies Līvānu 1.vidusskolā, Latvijas kultūras skolā (1995.-1997.g.), Liepājas pedagoģijas akadēmijā (1997.-200.g.), Latvijas Kultūras akadēmijā, dramatiskā teātra režisora specialitātē (2000.-2008.g.). Bijusi Jaunā Rīgas teātra aktrise, režisore (2004.g.-2017.g.). Dibinājusi un darbojusies Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studentu teātrī 7 grādi C (Rikošets). Iestudējusi V. Švāba lugu “Prezidents” (2008). Nozīmīgākās lomas: Katja (I. Turgeņeva “Mēnesis uz laukiem”), Področina (N. Gogoļa “Deguns”). Nominēta Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” kategorijā “Labākā aktrise otrā plāna lomā” 2016.gadā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
ŠVĀBE PĀVILS – arhitekts, virsniekvietnieks.
Dzimis 1914.gada 23.februārī Līvānos. Mācījies Latvijas kultūras veicināšanas vakara ģimnāzijā, 1940.gadā beidzis LU Arhitektūras fakultāti. Strādājis Arhitektūras pārvaldes projektēšanas darbnīcās (1944.-1951.g.), institūtā “Pilsētprojekts” (1951.-1972.g.), institūta “Komunālprojekts” galvenais speciālists (1972.-1979.g.). Nozīmīgākie projekti: slimnīcu ēkas Madonā, Alūksnē (1960.g.), Cēsīs (1967.g.), Saldū (1968.g.), tuberkulozes slimnīca Juglā (1967.g.), poliklīnika Rēzeknē (1964.g.), Rīgas stomatoloģijas poliklīnika Dzirciema ielā 20 (1965.g.). 1951. gadā veidojis Skrundas ģenerālplānu ciemata tālākai attīstībai 15 gadiem. 1991. g. iesaistījies Rīgas Latviešu biedrības darbā un Latvijas Nacionālajā Neatkarības kustībā. Apbalvots ar LR aizsardzības ministrijas Atzinības rakstu, NBS komandiera Goda zīmi.
Dienējis 1.Jātnieku pulkā Daugavpilī, bijis bruņoto jātnieku vada komandieris robežsardzē.
Miris 2006.gada 29.janvārī Rīgā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos
ŠVIRKSTS ANDREJS – pašvaldību darbinieks.
Dzimis 1897.gada 23.maijā Jersikas pagastā (agrāk Līvānu pagasts). Mācījās Cargradas (Jersikas) draudzes skolā, Līvānu pilsētas skolā. Bijis Daugavpils pilsētas galva, Daugavpils Latviešu biedrības priekšnieks, Daugavpils vecākais.
Represēts, miris 1955.gada 3.oktobrī Gorkijas apgabalā.
Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos