B

BALODE LAUMA – režisore, aktrise.
Dzimusi 1919.gadā. Mācījusies Jelgavas teātra studijā. Strādāja Latgales drāmas teātrī Rēzeknē. No 1950. līdz 1983.gadam strādāja Līvānu kultūras namā par mākslinieciskās daļas vadītāju, vadīja Līvānu drāmas kolektīvu.
Mirusi 2004.gada 19.februārī.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BALODE NATĀLIJA – izglītības darbiniece.
Dzimusi 1961.gada 7.maijā Līvānos. Mācījusies Līvānu 1.vidusskolā, studējusi Liepājas Pedagoģiskajā institūtā filoloģijas fakultātē, 1998.gadā iegūstot maģistra grādu pedagoģijā, izglītības darba vadībā.
No 1983.gadā strādājusi Saldus 2.vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju un no 1994.gada – Saldus 2.vidusskolas direktore. Saldus pilsētas domes deputāte.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BANDENIEKS PĒTERIS – lauksaimnieks, I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks.
Dzimis 1896.gada 31.decembrī Līvānu pagastā (tagad Turku pagasts). Apbalvots ar Jura krusta un Lāčplēša Kara ordeņiem. 30-jos gados strādājis par zemkopi Ābeļu pagastā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BARKĀNS NATANS – Rīgas un Latvijas virsrabīns.
Dzimis Līvānos 1923.gada 11.martā. Izglītojies – Rīgas un Gostiņu rabīnu skolās, Ebreju Garīgajā seminārā, Tirdzniecības tehnikumā. 1940.gadā ordinēts un kļuvis par rabīna palīgu Rogačevskas sinagogā. 1970.gadā Barkāns emigrēja uz Izraēlu, kur līdz 1988.gadam bija garīgās skolas vadītājs, 1990.gadā viņš atgriezās Latvijā jau kā Rīgas un Latvijas virsrabīns. 2000.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu IV šķiras ordeni.
Miris 2003.gada 20.novembrī Jeruzalemē.

Interneta resurss: nekropole.info/lv/Natans-Barkans

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BEGINSKIS RAIMUNDS – basketbolists.
Dzimis 1980.gada 15.maijā. Pēc Līvānu 2.vidusskolas absolvēšanas studējis Rīgas Aviācijas institūtā.
Raimunds Beginskis ir Līvānu basketbola skolas audzēknis un ratiņbasketbola profesionālis ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi Itālijas un Vācijas klubos. Latvijas ratiņbasketbola izlases spēlējošais treneris, izlasē kopš 2002.gada. R.Beginskis par gada ratiņbasketbolistu tika nominēts četras reizes (2014., 2015., 2018. un 2021.).
2018.gadā Vācijas kluba “RSB Thüringia Bulls” sastāvā uzvarējis ratiņbasketbola Eirolīgā un Bundeslīgas čempionātā. 2024.gadā komandas “Puy-ne-Velay” sastāvā piedalījās Francijas čempionātā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BĒĶIS VILHELMS – katoļu garīdznieks.

Dzimis 1956.gada 7.augustā Rēzeknes novada Bērzgales pagastā. Rudzātu Svētā Jēkaba draudzes prāvests.

Ordinēts 1979.gada 2.septembrī.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BERGS LEONS – lauksaimniecības darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Dzimis 1886.gada 19.jūnijā Sutru pagasta Znotiņos. Beidzis Gorku zemkopības skolu. Bijis Latvijas Zemkopības ministrijas valsts zemju nodaļas vadītājs un virstaksators Zemkopības ministrijas valsts zemes ierīcības departamentā.

1931.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu IV šķiras ordeni.

Miris 1958.gada 31.augustā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BERNĀNE ANITA – māksliniece keramiķe.
Dzimusi Līvānos 1954.gada 13.oktobrī. Mācījusies Upmalas pagasta Vanagu pamatskolā, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā, studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļā. Kopš 1980.gada ir Rēzeknes mākslas koledžas keramikas nodaļas kompozīcijas un amata mācības pasniedzēja.
Mākslas izstādēs piedalās kopš 1980.gada. Darbi eksponēti Latvijā, bijušās PSRS valstīs, Polijā un Vācijā, atrodas privātkolekcijās Zviedrijā, Kanādā, Amerikā, Austrijā un Francijā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BERNĀNS AIGARS – katoļu garīdznieks, sabiedrisks darbinieks.

Dzimis 1977.gada 20.septembrī Aglonā. Mācījies Aglonas vidusskolā un Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 2001.gada 23.septembrī. Znotiņu draudzes prāvests.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BERNATOVIČA UNA – stiliste.

Dzimusi 1966.gada 29.aprīlī Līvānos. Mācījusies Līvānu 1.vidusskolā. Imidža skolas-studijas “Unastyle” dibinātāja un direktore. Daudzu  starptautisku konkursu dalībniece un uzvarētāja, starptautiskās kategorijas tiesnese un konkursu trenere.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BĒRSONE GENOVEFA – Latvijas radio un preses žurnāliste.
Dzimusi 1957.gada 4.decembrī Rudzātu pagastā. Mācījusies Aglonas internātskolā, studējusi Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātē.
Latvijas radio veidojusi rakstnieku portretu raidījumus, bijusi laikrakstu “Labrīt”, “Latvijas Jaunatne”, “Literatūra un Māksla”, “Neatkarīgā Rīta Avīze” un žurnālu “Grāmatu Apskats” , “Mans Mazais” žurnāliste.
Mirusi 1998.gada 20.decembrī. Apbedīta Rudzātu pagata Kivlenieku kapos.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BĒRZIŅŠ OSKARS – mākslinieks (grafiķis)
Dzimis 1940.gada 20.septembrī Līvānos. 1961.gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un 1970.gadā – Latvijas Mākslas akadēmiju.
Darbojies grāmatu un lietišķās grafikas, plakātu jomā. Ilustrējis daudzas Latvijas izdevniecību grāmatas. Izstādēs piedalās no 1968.gada.

Oskars Bērziņš ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1986.gada.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BĒRZIŅŠ OSKARS – režisors, aktieris, dejotājs, dziedātājs un pasākumu vadītājs.

Dzimis 1992.gadā Rožkalnu pagastā. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā, Latvijas kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžā.

Bijis režisors Līvānu novada kultūras centrā, Rožupes un Sutru kultūras namu vadītājs, Latvijas TV raidījuma “Sajūti Latgali” vadītājs, Riebiņu kultūras centra vadītājs. Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvaldes producents. Preiļu novada domes deputāts.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BĪRIŅA VIOLA ANNA – lektore, keramiķe.

Dzimusi 1969.gada 1.septembrī Līvānos. Mācījusies Latvijas Mūzikas akadēmijā, Latvijas Kultūras akadēmijā. Dzīvojusi Rīgā un Prāgā. Strādājusi Jāzepa Mediņa bērnu mūzikas skolā, Rīgas 34. un 69. vidusskolās, Prāgas Kārļa universitātē. 2008.gadā pārcēlās uz Latgali.

Keramiķa arodizglītību apguvusi pie Staņislava Viļuma. Ar mālu strādā kopš 2008. gada.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BIRZE-ROZENBERGA PAULA – mediķe.

Dzimusi 1884.gada 22.aprīlī Nūrmuižas pagasta Birzēs. Mācījusies Talsu privātā meiteņu skolā, Maskavas Sieviešu medicīnas institūtā. Bijusi Valkas pilsētas slimnīcas un Līvānu slimnīcas direktore (Līvānos šajā amatā bija vācu okupācijas laikā, arī laikā, kad Līvānu slimnīca tika evakuēta uz Sabili), Talsu slimnīcas Ķirurģiskās nodaļas vadītāja. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asistente.

Mirusi 1982.gada 7.oktobrī.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BITE LIGITA – izglītības darbiniece, ekonomikas maģistre.
Dzimusi 1969.gada 30.martā Līvānos. Mācījusies Jersikas pamatskolā, Līvānu vidusskolā, Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, LLU Ekonomikas fakultātes maģistratūrā un doktorantūrā. Bijusi Jelgavas rajona Teteles pamatskolas skolotāja, LLU Ekonomikas fakultātes Uzņēmējdarbības katedras asistente-stažiere, lektore. Vada studiju priekšmetu “Uzņēmējdarbības likumdošana”. Zinātniskā darba virzieni saistās ar kvalitātes ekonomiku un vadīšanu.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BLAŽEVIČA RITA – gleznotāja.
Dzimusi 1948.gada 3.septembrī Līvānos. 1968.gadā pabeigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, atgriezās Līvānos un strādāja par interjera noformētāju. Tapa makramē tehnikā risināti darbi un gobelēni. Septiņdesmito gadu beigās pievēršas akvarelim un jau 1986.gadā iepriecina skatītājus ar savu pirmo personālizstādi. Akvareļglezniecību apguvusi pie Kārļa Sūniņa. Glezno ziedus, klusās dabas ar senlietām. Mākslinieces akvareļi izmantoti grāmatu ”Piedod, māt!”, L.Brīdakas ”Mirkli apstājies”, K.Apškrūmas ”Ieklausies brīnumā, ieklausies!” u.c. grāmatu ilustrācijām. Gleznu atlases reprodukcijas iekļautas SKV-Edition kolekcijā Vācijā, daudzas gleznas ir privātkolekcijās Holandē un Vācijā. Kopš 1987.gada dzīvo un radoši strādā Ventspilī.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BLAŽĒVIČS JĀNIS – inženieris mehāniķis, politikas un tautsaimniecības darbinieks, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000.g.) un barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi (1991.g).
Dzimis 1947.gada 8.oktobrī Krāslavas rajona Konstantinovas pagastā.
Pēc augstskolas darba gaitas sācis Līvānu bioķīmiskajā rūpnīcā kā inženieris mehāniķis, pēc tam bijis ceha priekšnieks, vēlāk – nodaļas vadītājs. Kā neatkarīgs deputāts ievēlēts Augstākajā Padomē (1990.–1993.g.), bijis Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā. Strādājis par valsts uzņēmuma “Ventspils nafta” direktoru, vēlāk ievēlēts par šī uzņēmuma prezidentu. A/s “Rietumu cauruļvadu sistēma” prezidents un a/s “Ventrspils nafta” padomes priekšsēdētāja vietnieks. SIA “GENDB” un a/s “VB Holdings” līdzīpašnieks. A/s “Ventbunkers” padomes priekšsēdētājs.
Ar finansiāla atbalsta sniegšanu aktīvi iesaistījies Latgales kultūras un vēstures projektos.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BĻODĀNS PĒTERIS – militārs darbinieks, Otrā pasaules kara dalībnieks, leģionārs.

Dzimis 1914.gada 14.martā Līvānu pagastā. Bijis Latvijas armijas leitnants, vada komandieris, Latgales 19.Bataljonā virsleitnants, rotas komandieris, leģionārs. Kritis 1943.gada 18.februārī Austrumu frontē.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BOJĀRS ALOIZS – skolotājs, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks, izglītības un kultūras veicinātājs, publicists.
Dzimis 1887.gada 16.aprilī Rudzātu pagasta Vidos. Beidzis Stirnienes tautskolu, Rēzeknes pilsētas skolu, Odesas karaskolu, militāros un skolotāju kursus.
Bijis Latgales pagaidu zemes padomes loceklis, Rēzeknes apriņķa padomes priekšsēdētājs, Daugavpils apriņķa padomes loceklis un kādu laiku priekšsēdētājs, skolas pārzinis un miertiesnesis. Panācis pilsētas skolas atvēršanu Viļānos, ģimnāzijas atvēršanu Varakļānos (1921.) un personīgi noorganizējis pamatskolu Rudzātos.
Piedalījies 1917.gada decembra Latgales kongresā, un kopā ar seržantu Znuteņu izstrādājis rezolūciju par Latgales apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas.
Darbojies publicistikā. Viņa raksti par Latgales vēstures, etnogrāfijas, izglītības, kultūras un sabiedriski politiskajiem jautājumiem publicēti latgaliešu preses izdevumos. Kopā ar ģimeni 1944.gada vasarā emigrējis uz Vāciju, 1950.gadā – uz ASV.

Miris 1958.gada 18.augustā Ņujorkā, apbedīts Niagarafolsā (ASV).

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BOJĀRS EGILS – bobslejists, uzņēmējs.
Dzimis 1968.gada 13.decembrī Līvānos. Mācījies Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē. Vairākkārtējs Latvijas čempions un rekordists svaru bumbu celšanā, Latvijas čempions bobsleja divniekā (1994.g.). Ar bobsleju nodarbojas kopš 1989.gada, 2.vieta Eiropas kausa sacensībās un pasaules junioru čempionātā. Piedalījies pasaules un Eiropas čempionātos (1995.–1999.g.). SIA “Sedumi” valdes priekšsēdētājs.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BOJĀRS JĀNIS  – inženieris-mehāniķis.

Dzimis 1931.gada 6.jūlijā Vārkavas pagastā.
Mācījies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Strādājis par galveno mehāniķi Līvānu lopbarības antibiotiķu rūpnīcā un pēc rūpnīcu apvienošanas – Līvānu Eksperimentālajā bioķīmiskajā rūpnīcā, kurā 1974.gadā kļuva par Konstruktoru nodaļas priekšnieku.
Vairāku lizīna ražošanas patentu autors, vācis un apkopojis materiālus par Līvānu rūpnīcu vēsturi.

Miris 2016.gadā Līvānos.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BOJĀRS KONSTANTĪNS – priesteris.
Dzimis 1932.gada 29.augustā Rudzātu pagasta “Grūženīcā”. Studējis Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, Rīgas katoļu Garīgajā seminārā.
Par garīdznieku iesvētīts 1958.gada 15.maijā.
Kalpojis : Rīgas Sv.Alberta draudzes vikārs (1958.-1963.g.), apostizējis un strādājis civildarbā (1963.-1994.g.). No 1995.g. – Salaspils – Ogres – Birzgales katoļu draudžu prāvests.
Būdams Iekšlietu ministrijas galvenais speciālists, izskatījis vairākus tūkstošus padomju okupācijas nelikumīgi represēto pilsoņu lietas, formējis reabilitācijas dokumentus.
Būdams Iekšlietu ministrijas galvenais speciālists, izskatījis vairākus tūkstošus padomju okupācijas nelikumīgi represēto pilsoņu lietas, formējis reabilitācijas dokumentus.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BOJĀRS LEONS – politiķis, ekonomists, Rīgas domes (1997.-1998.g.), 7.Saeimas (1998.-2002.g.) deputāts.
Dzimis 1939.gada 20.februārī Rudzātu pagasta Vidos. Mācījies Rudzātu, Madonas un Glukovas (Ukrainā) vidusskolās. Beidzis Kijevas Pārtikas Tehnoloģisko institūtu (1977.g.).
Strādājis par tehnoloģisko iekārtu konstruktoru. Bijis Rīgas Tirdzniecības pārvaldes nodaļas vadītājs (1988.–1991.g.), Tirdzniecības reklāmas biroja direktors (1991.–1994.g.). AS “Kolka” prezidents (1994.-1998.g.).
Ievēlēts 7.Saeimā no LSDSP saraksta. Darbojies Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, bijis Saimnieciskās komisijas priekšsēdētāja biedrs. S/o Vidzemes priekšpilsētas atbalsta fonds valdes priekšsēdētājs, biedrības VAF Lāčplēsis viceprezidents, biedrības Latvijas UPF prezidents, biedrības Latvijas Ražotāju un Tirgotāju kopiena prezidents.
Miris 2013.gada 4.jūlijā, apbedīts Rīgas Meža kapos.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BORK-RŽEČICKIS HENRIKS – uzņēmējs.

Dzimis 1958.gada 30.martā Daugavpilī. Mācījies Daugavpils vakara mehānikas tehnikumā. Līvānu uzņēmuma SIA “Bork” un kafejnīcas “Gamma” dibinātājs un īpašnieks. Bijis Līvānu novada domes deputāts.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BRENCIS JĀNIS – kinoscenārists, kultūras darbinieks.
Dzimis 1930.gada 2.februārī Līvānu pagastā (tagad Jersikas pagasts). Beidzis Līvānu 1.vidusskolu, Latvijas Universitāti un Augstākos scenāristu kursus Maskavā.
Strādājis par kino hronikas nodaļas redaktoru Rīgas kinostudijā, sekretāru Latvijas Kinematogrāfistu savienībā.
Miris 2008.gada 11.augustā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BRENCIS JĀZEPS – uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks.

Dzimis 1954.gada 5. oktobrī Preiļu rajona Silajāņu pagastā. Mācījies Olaines arodvidusskolā, Lauksaimniecības tehnikumā. SIA “Līvānu televīzija” dibinātājs un direktors, SIA “Vidusdaugavas televīzija” direktors. Bijis Latvijas Tautas frontes Līvānu nodaļas valdes loceklis, Līvānu novada domes deputāts. Strādājis Līvānu māju būves kombinātā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BRIEDIS KĀRLIS – garīdznieks, rakstnieks, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks un Aizsargu Nopelnu krusta kavalieris. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Dzimis 1892.gada 15.decembrī Jaunlaicenes pagasta Apē. Dzīvojis Līvānos (1932.–1939.g.). Līvānu luterāņu draudzes mācītājs (1941.–1944.g.).
1944.gadā emigrēja uz Vāciju, vēlāk uz Ameriku.
Miris 1986.gada 5.aprīlī Klīvlendā Amerikā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BRŪVERIS ANTONS – atbrīvošanas cīņu dalībnieks.

Dzimis 1900.gada 5.martā Jersikas pagasta Auzānos. Cīnījies Cēsu 5.kājinieku pulkā, piedalījies Rīgas atbrīvošanā no bermontiešiem un cīņās pret sarkanarmiešiem Latgalē.
Apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi /2003/. Par tālāko dzīves gaitu ziņu nav.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BRŪVERIS PĒTERIS– terapeits, medicīnas dienesta apakšpulkvedis.
Dzimis 1944.gada 1.novembrī Rožupes pagasta Peivelišķos (agrāk Rudzātu pagasts). Mācījies Peivelišķu pamatskolā, Līvānu 1.vidusskolā, Rudzātu vidusskolā un Aglonas internātskolā. Studējis Ļeņingradas Sauszemes karaspēka augstākajā komandieru skolā un Kara medicīnas akadēmijā.
Padomju armijas ārsts, Latvijas Republikas Aizsardzības spēku Medicīniskās pārvaldes priekšnieks, Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas speciālists- terapeits.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BRŪVERIS ZIGFRĪDS – fiziķis, ķīmiķis, ķīmijas zinātņu doktors.
Dzimis 1949.gada 1.aprīlī Līvānos. Mācījies Līvānu 1.vidusskolā, studējis Latvijas Universitātē.
Bijis LZA Neorganiskās sintēzes institūta inženieris, zinātniskais līdzstrādnieks Kristālķīmijas laboratorijā un Iekšējo komplekso savienojumu laboratorijā. Nodarbojies ar organisko reaģentu un to veidoto iekšēji komplekso savienojumu elektronu struktūras un fizikāli ķīmisko īpašību teorētiskajiem pētījumiem, izmantojot kvantu ķīmijas metodes.
Vairāk kā 70 zinātnisko publikāciju autors. Strādājis Vides aizsardzības komitejā par galveno speciālistu. Ūdeņu ekosistēmu aizsardzības pārvaldē par sektora vadītāju, Starptautisko projektu pārvaldē, bijis LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks, Investīciju departamenta direktors.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BRŪVERS PĒTERIS – zinātnieks (agroķīmiķis, lauksaimniecības doktors, docents). Dzimis 1921.gada 1.jūlijā Rudzātu pagasta Brūveros.
Mācījies Preiļu pagasta Anspaku pamatskolā, Aglonas lauksaimniecības vidusskolā un Malnavas lauksaimniecības tehnikumā. Studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Kopš 1961.gada strādājis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā.
Ir 12 zinātnisko publikāciju autors vai līdzautors. Miris 2001.gadā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BUCENIEKS JĀNIS (pseidonīms – Francis Skoda) – rakstnieks, publicists.
Dzimis 1908.gada 5.septembrī Līvānu pagastā (tagad Jersikas pagasts), Buceniekos. Beidzis Līvānu pamatskolu, Jēkabpils ģimnāziju.
Strādājis Līvānu pagasta valdes kancelejā, laikraksta „Daugavas Vēstnesis” redakcijā. Rakstījis stāstus un lugas. 40-tos gados emigrēja uz Beļģiju, vēlāk uz Franciju un Vāciju.
Miris 1988.gada 21.decembrī Vācijā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BUDŽE ALOIZS (pseidonīms Pūrmalīts, Vonogsalīts) – skolotājs, pašvaldību darbinieks, publicists, politiķis, I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Atzinības krusta kavalieris.
Dzimis 1896.gada 19.septembrī Turku pagasta Budžos (agrāk Līvānu pagasts). Beidzis Līvānu pagasta Meža skolu, Vladimira karaskolu Pēterburgā un Daugavpils skolotāju institūtu. I pasaules kara laikā bija leitnants. Apbalvots ar 2 Annas ordeņiem un Staņislava ordeni.
Bijis skolotājs, Daugavpils apriņķa valdes loceklis un Daugavpils apriņķa vecākais, bijis Saeimas deputāts, iekšlietu ministra biedrs, zemkopības ministrs, darbojies vairākās kultūras un sabiedriskajās biedrībās, publicējies daudzos preses izdevumos un rakstu krājumos.
1944.gadā emigrējis uz Vāciju, vēlāk uz Ameriku un Kanādu.
Miris 1976.gada 1.martā un apbedīts Toronto Kanādā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BUDŽE JĀNIS – leģionārs, sabiedrisks darbinieks trimdā.

Mācījies Līvānu pamatskolā, Preiļu lauksaimniecības skolā. 1943.gadā iesaukts leģionā. 1949.gadā emigrējis uz Kanādu. Bijis organizācijas “Daugavas Vanagi” biedrs, aprūpes nama „Kristus Dārzs” valdes loceklis, Latviešu katoļu vienības priekšnieks, kora “Viesturs” ilggadējs vadītājs.

Miris 2004.gada 11.janvārī Kanādā, apbedīts Jorkas kapos.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BŪMANIS EDMUNDS – sabiedrisks darbinieks.

Dzimis 1945.gada 14.janvārī Rudzātu pagasta Būmaņos.
Latvijas politiski represēto apvienības priekšsēdētājs, Ogres represēto kluba valdes loceklis.
1997.gadā apbalvots ar I pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BŪMANIS JĀNIS – agronoms, novadpētnieks.
Dzimis 1928.gada 30.aprīlī bijušajā Daugavpils apriņķa Rudzātu pagastā. Mācījies Rudzātu skolā, Malnavas lauksaimniecības tehnikumā.
1949.g. deportēts uz Sibīriju, Omskas apgabalu. 1957.g. atgriežas Latvijā. 1966.g. neklātienē pabeidz Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti. No 1967.g. strādā Dārzeņu šķirnes sēklu Talsu starprajonu nodaļā par agronomu, 1973.g. viņu pārceļ darbā uz Rīgu par Dārzeņu šķirnes sēklu Latvijas republikāniskās apvienības galveno agronomu kartupeļu sēklaudzēšanā un par Latvijas Zinātņu akadēmijas Botāniskā dārza augu aizsardzības agronomu Salaspilī. Sākoties Atmodai, aktīvi iesaistījās visos pasākumos. Piedalījās represēto personu “Rīgas kluba” (tagad Rīgas represēto biedrība) izveidē, darbojās kā valdes loceklis 5 gadus.
Jānis Būmanis nav profesionāls vēsturnieks, bet pazīstams novadpētnieks, kurš pēta sava dzimtā Latgales novada etnogrāfiju, reliģiju, skolas un radu rakstus. Viņa grāmatas ietver koncentrētu dokumentālo informāciju no arhīviem, plašu foto materiālu, tabulas un iesaistīto personu sarakstus.
Par nopelniem Latvijas valsts labā Jānis Būmanis 2005.gadā apbalvots ar Atzinības krusta Sudraba goda zīmi nominācijā Latgalisko vērtību saglabāšana, bet 2008.gadā saņēmis Broņislava Spūļa prēmiju. 2016.gadā Jānis Būmanis saņēma “Līvānu novada Atzinības rakstu” nominācijā “Sabiedriskais darbs”, “Līvānu Goda pilsonis 2018”.

Miris 2021.gada 3.aprīlī.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

BŪMANIS PĒTERIS – pašvaldību darbinieks, lauksaimnieks.

Dzimis 1895.gada 14.janvārī Rudzātu pagasta Būmaņos. Mācījies pamatskolā, tautskolotāju kursos Krievijā. Bijis Rudzātu pagasta vecākais, apdrošināšanas biedrības priekšsēdētājs, Brīvības cīņu dalībnieks. Bija izsūtīts uz Tomskas apgabalu, atbrīvots 1957.gadā.

Miris 1990.gadā.

Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos