Senajos laikos zeķes adīja no baltas vai pelēkas aitas vilnas dzijas, košumam valnītī ieadot rakstainu joslu no krāsainiem dzīpariem.
Lielākā daļa no izstādes darbiem darināti no mūsdienīgas, izturīgas un košas, īpaši zeķu adīšanai paredzētas dzijas. Adot šādu pavedienu ar pakāpeniskām krāsu pārejām, raksts veidojas pats no sevis. Katrs adījums ir kā pārsteigums, jo tikai darba procesā var ieraudzīt kā krāsu svītras sakārtosies veidojot zīmējumu.
Izstādē redzami adītāju radošie eksperimenti – dažādi papēžu un purngalu veidi, daudzveidīgi raksti uz izmantotās tehnikas.