 |
|
Pašlaik Ingmārs Līdaka ir Saeimas deputāts, savulaik Rīgas Nacionālā zooloìiskā dārza darbinieks, kurš 20 gadus veidojis raidījumus par dabu Latvijas televīzijā.
Bibliotēkas Straumes zālē rakstnieku sagaidīja Līvānu 1.vidusskolas skolēni un bibliotēkas lasītāji.
No Ingmāra Līdakas stāstījuma par grāmatas tapšanu pasākuma dalībnieki uzzināja, ka kādā vēlā vakarā pēc dzīvnieciņa barošanas, zoodārza sarga ieslēgts, Ingmārs Līdaka lēcis pār zoodārza žogu, pārrāvis Ahileja cīpslu un ticis pie neplānota 3 mēnešu ilga atvaļinājuma, kura laikā tad arī uzrakstījis savu grāmatu.
Autora stāstījums, ilustrēts ar foto un video materiāliem, bija ļoti aizraujošs. No viņa dvesmoja latviešu zemnieka pamatīgums un dzīvās dabas vērotāja aizrautīgums. Daudz laika Līdakas kungs veltīja tautā izplatītajiem, bet kļūdainajiem priekšstatiem par dzīvniekiem, piemēram, ezis guļ ziemas miegu, tāpēc viņš rudenī nevāc sēnes un ābolus, kurus arī neēd, jo ir mazs plēsoņa. Ezītis vārtās sapuvušos ābolos, jo ābolu skābe atbrīvo ezi no blusām. Savukārt no piena ezītim piemetas caureja. Krupji nav indīgi, uzturā zemenes nelieto, ķer tikai to, kas kustas – tātad atbrīvo zemeņu vai kādu citu lauku no kaitēkļiem.
Ingmārs Līdaka ieteica atrastos putnu un dzīvnieku mazuļus nenest uz mājām, jo, pat ja tie izdzīvos, būs atkarīgi no cilvēka visu savu mūžu. Mazuļu mātes savus it kā pamestos bērnus vairumā gadījumu atrod. Putnēnus, kas izkrituši no ligzdas, var mierīgi ielikt ligzdā atpakaļ. Dabas pazinēja padoms izpostītas vai sabrukušas ligzdas gadījumā: ligzdas atliekas jāsaliek kādā kastē, pat konservu kārbā, jānostiprina vecajā vietā, putnēni jāievieto jaunajā ligzdā un vecāki drīz būs klāt.
Pasākuma dalībnieki uzzināja, ka gudrākais putns Latvijā ir vārna, bet pūce atrodas putnu gudrības topa lejasgalā, kā Latvijas ērces kļuvušas par encefalīta nēsātājām un vēl citus interesantus faktus. Lielu pārsteigumu auditorijai izraisīja Ingmāra Līdakas vārdi, ka stārķis nav svēts putns, jo viņa ēdienkartē vispirms ir mazo putniņu mazuļi un tikai tad vardes.
Klausoties Ingmāra Līdakas stāstījumu un skatoties video, radās iespaids, ka cilvēks mūsu dabas vidi daudzos gadījumos neizprot, nav iedziļinājies dabā notiekošajos procesos, tāpēc, pat labu gribēdams, nodara pāri putniem un dzīvniekiem.
Tikšanās ar Ingmāru Līdaku bija izzinoša un saprotama gan bērniem, gan pieaugušajiem, jo viņš pieredzēto un piedzīvoto izstāstīja un parādīja izglītojošā, aizraujošā, interesantā un pat uzjautrinošā veidā.
Grāmatu “Zoodārzs manā pagalmā” noteikti vajadzētu izlasīt gan jauniem, gan ne tik jauniem lasītājiem – mums apkārt ir pietiekami daudz nezināmā, nepamanītā un kļūdainu mītu par dzīvo Latvijas dabas pasauli.
Informāciju sagatavoja:
Dzidra Kalvāne
LNCB Pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja