15.novembrī Līvānu Centrālās bibliotēkas Straumes zālē noritēja tikšanās ar Uldi Siliņu, kurš izstāstīja savu dzīvesstāstu – kā dzimis rīdzinieks, jauns fiziķis, nopietna zinātniska institūta līdzstrādnieks, nokļuvis Latgalē un šeit iesakņojies.
Pārsteidzošs bija Ulda stāsts par viņa tēvu, pirmskara jūras virsnieku, kura karjera zemūdenē “Ronis” beigusies, īsti pat nesākoties, jo Latvijā ienākuši krievi un zemūdene rekvizēta citas armijas vajadzībām. Viņa ģimenes liktenis izveidojies tāds pats kā daudziem latviešiem –izpostītas dzīves, sagrautas cerības, vajadzība atrast sevī spēku, lai sāktu jaunu dzīvi.
Sākot no 1967.gada un arī pašlaik Uldis dzied korī, gadu ritumā viņš ir dziedājis daudzos koros un kādu laiku Jersikas vīru ansamblī. Dziesma un vēlme dziedāt Uldi ir pavadījusi visu mūžu. Par saviem kora dziedātāja piedzīvojumiem Dziesmu svētkos Uldis stāstīja atraktīvi un ar humoru. Uldis kopumā ir piedalījies divpadsmit Dziesmu svētkos.
Latvijas Atmodas laiks Uldim pagājis aktīvā darbībā – ievēlēts Tautas frontes pirmajā domē, nodarbojies ar loģistikas jautājumiem, lai uz barikādēm no Līvāniem vienmēr būtu noteikts skaits cilvēku.
Ulda mājās divu hektāru platībā izveidotas koku enerģijas pētīšanas birzis, viņš ir noskaidrojis, ka kokiem ir savas enerģijas dzīslas-āderes, kuras savienojas savā starpā vienas sugas ietvaros. Ozoli savienojas ar ozoliem, liepas ar liepām, jo lielāks koks, jo tālāka tā ādere. Uldis ir iestādījis savu svētbirzi un pēta tās iedarbību uz cilvēkiem. Birzīs ir arī pēc īpašas shēmas izvietoti akmeņi, jo tiem ir sava enerģija un pat enerģētiskā atmiņa, kura var būt gan pozitīva, gan negatīva. Uldis ieteica nepārvietot akmeņus, ja akmens ir bijis mājas pagalmā daudzus gadus un mājas dzīve rit raiti, akmeni nedrīkstot nest prom. Tāpat iepatikušos akmeni nevajagot stiept uz savu dārzu, jo rezultāts varot būt nepatīkams. Secinājums viens – ar akmeņiem uzmanīgi!
Olūtu mājās ir sava svētaka ar dziedinošu avota ūdeni, arī mājas saimnieka sarūpēta, jo Uldis prot atrast labākās ūdens āderu vietas, lai akās vienmēr būtu ūdens.
Pasākuma beigās Uldim Siliņam tika uzdoti daudzi jautājumi par kokiem un ūdens āderēm, taču visvairāk dalībniekus interesēja akmeņu īpašības.
Tikšanās izskaņā noskatījāmies videofilmu par Olūtu mājām un to apkārtni gadalaiku ritumā. Sižets vienkāršs, bet bezgala skaists un aizkustinošs – brīnišķīgā Latvija, jaukā Latgale, mūsu mīļa zemīte, lai vienmēr tā būtu!
Paldies Uldim un Silvijai Siliņiem par emocionālo, sirsnīgo tikšanos!
Sagatavoja: Dzidra Kalvāne, LNCB Lietotāju apkalpošanas nodaļas vadītāja