lapas karte    palīdzība    noderīgas saites
 Ilūkstes novada centrālā bibliotēka
  
Laipni lūdzam Līvānu novada centrālās bibliotēkas informatīvais resurss
    
  
 
PAR BIBLIOTĒKU
  • Struktūra

  • Kontakti

  • Nolikums

  • Resursi
    Pakalpojumi
     
     
    Novada bibliotēkas
    bibliotekāriem



        foto/video galerija
        atbalstītāji
    rakstiet mums

    Atver lapu telefonā







    apmeklētāji
    pieprasījumi kopa
    pieprasījumi šodien
    1957572
    1


    statistika

     
      Kultūrvide

    Simbolika



    Līvānu ģerbonis

    Katrai Latvijas pilsētai ir savs apdzīvotās vietas simbols. Arī Līvānu pilsētai ir savs ģerbonis, kurš tika piešķirts 1926.gadā reizē ar pilsētas statusu.

    Līvānu ģerboņa īss apraksts: heraldiskā vairodziņa, kāda ir visu Latvijas ģerboņu forma (izņemot Rīgas ģerboni), fonā ir zilā Latgales krāsa. Vairodziņa apakšējā daļā atrodas Līvānu raksturīgākie atribūti — Daugava un Dubna - horizontālas un vertikālas sudraba joslas veidā, kuras vairoga vidū savienojas. Vairoga augšējā daļā lidinās sudraba vanadziņš.



    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    Vietvārdi un izloksne


    Valoda, senie vietvārdi, ielu nosaukumi ir liecība par novada bagāto tautas kultūras mantojumu un pamatiedzīvotāju mentalitāti.

    Apdzīvotā vieta Līvāni savu nosaukumu ir mantojusi 1533.gadā no dibinātāja barona Līvena vārda. Līvāni lietojams kā daudzskaitlinieks, bet tautā lieto vienskaitļa formā L’eivōnc; piem.: jōbrāuc da L’eivōna; it iz L’eivōnu; rodi dzeivoi L’eivōnā.

    Daudzi ielu nosaukumi radušies vēstures gaitā un liecina par bijušajiem notikumiem. Gan ielu nosaukumi (Celtuves iela, Vecskolas iela, Stacijas iela, Dzirnavu iela), gan senie vietvārdi (Ubagu līcis, Baltais krogs, u.c.) ir saglabājami un dokumentējami vēstures liecībās.

    Vietvārds Ubagu līcis zināms jau no 17.gs., un tā izcelsme saistīta ar teiku apvīto ubagu pulcēšanās vietu Dubnas labajā krastā. 1677.g. Līvāni pāriet poļu magnāta Leonarda Poceja īpašumā. Būdams katoļticīgais, 1678.g. tas šeit uzcēla pirmo katoļu baznīcu. Baznīca atradās Dubnas labajā krastā pie pašreizējās Līvānu 1.vidusskolas ēkas, bet aiz baznīcas ierīkoja pirmos draudzes kapus. Tolaik pie baznīcas pulcējās daudz ubagu, kuri lūdza dāvanas. Saubagoto pārtiku tie parasti notiesāja Dubnas krastā aiz lielceļa, tādēļ šo vietu iesauca par ubagu līci. Mūsdienās te ir pievilcīgs privātmāju rajons, kuru atpazīst pēc šī amizantā nosaukuma.

    No 17.gs. beigām, kad poļi karoja ar turkiem, saglabājušies māju un uzvārdu nosaukumi - Turki, Turkupoļi. Iespējams, ka to etnogrāfiskā piederība saistīta ar turku karagūstekņu pēctečiem no poļu valdīšanas laikiem.
    Novadā daudzi māju un uzvārdu nosaukumi pieder arī lietuviešu vai lībiešu valodai, piem.: Jaujas, L’eišupiši, Gaul’inīki u.c., bet Zepi, Zundāni, Puntyuži – uzskatāmi par somu vārdiem.

    Līvānu novads atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, Latgales kultūrvēsturiskajā novadā. Lai arī Līvānu pilsēta robežojas ar Zemgales kultūrvēsturisko novadu ( pāri Daugavai atrodas Sēlija ) un vēsturiski ir bijusi tranzīta ceļu krustpunktā, Līvānu novada pamatiedzīvotāji ir saglabājuši savu īpatnējo valodas izloksni, kas ir gan līdzīga, bet tomēr atšķiras no latgaļu dialekta.

    Līvānu novads var lepoties ar savu, tikai šai vietai raksturīgo latgaliešu izloksni. Izloksnes svarīgākās un savdabīgākās atšķirības ir saskatāmas gan fonētikā, gan morfoloģijā un sintaksē. Līvānu izloksnē ir konstatējamas seno sēļu izloksnes, lauztās intonācijas vietā šeit ir stieptā: sōkt, stōdeīt, meīta, dzīdōt’ un t.t.

    Lai arī Līvānu dialekts ļoti atšķiras no latviešu literārās valodas, to joprojām izmanto sadzīvē, ģimenē.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos



    Tradīcijas

    Līvānu pilsētai un novadam īpatnību un pievilcību dod stipras un noturīgas tradīcijas. Jau pirmās Latvijas valsts laikā Līvānos bija rosīga sabiedriskā dzīve, attīstījās pilsētas tradīcijas.

    1935.gadā pilsētā pirmo reizi tika organizētas

    Meža dienas. Tajās skolēni un Līvānu iedzīvotāji gar galvenajām ielām un sabiedriskajām ēkām stādīja kokus un košumkrūmus, kuri vēl šodien rotā pilsētu. Šī tradīcija ir saglabājusies līdz mūsdienām.


    Līvāniešu pašapziņu stiprinoša tradīcija ir pilsētas svētki - pilsētas tiesību iegūšanas gadadiena(1926.gada 7.jūnijs).

    No 20.gs. sākuma līdz pat mūsdienām Līvānos katru gadu notiek sporta svētki.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos



    Par tradīciju ir kļuvis ikgadējais Līvānu novada sakoptības konkurss "Topi skaistāks, mans novads!". Ar katru gadu tajā piedalās arvien vairāk novada iedzīvotāju. Konkursa laikā domes izveidota vērtēšanas komisija apmeklē skaistākās novada mājas un iestādes, lai vērtētu to sakoptību. Konkursa uzvarētāji tiek sumināti 18.novembra svinīgajā pasākumā Līvānu novada kultūras centrā.

    Milzīgu iedzīvotāju atsaucību ir ieguvis augusta beigās Rožupes estrādē notiekošais kāzu muzikantu saiets. Tas pulcē labākos novada kāzu muzikantus, saimnieces, vedējpārus. u.c. Šo pasākumu allaž kuplina arī ciemiņi no tālākiem novadiem. 2005.gadā pasākumam apritēja 10 gadu jubileja.

    Jau vairākus gadus norisinās arī svētku noformējuma konkursi („Novads Ziemassvētku rotā” u.c.), kuros piedalās gan skolas, gan uzņēmumi, gan privātmāju īpašnieki, par tradicionālu kļūst konkurss "Labākais uzņēmējs" u.c.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos


    ©Līvānu novada centrālā bibliotēka
     
    PAR NOVADU
    Kultūra un māksla
    Pašvaldība
    Sports
    Izglītība
    Tūrisms
    Veselības un sociālā aprūpe
    Vēsture
    Uzņēmējdarbība
    Līvānieši
    Valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas

    Vai izmantojat informācijas meklēšanas iespējas Līvānu novada bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā?

    bieži
    reti
    neesmu informēts par šo pakalpojumu
    neprotu to darīt
    nav vēlēšanās to darīt



    balsis 150




    AKTUALITĀTES





    Projekts realizēts VVBIS ietvaros




    Valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas

     
    ©Līvānu novada centrālā bibliotēkapēdējās izmaiņas 23.02.2018