lapas karte    palīdzība    noderīgas saites
 Ilūkstes novada centrālā bibliotēka
  
Laipni lūdzam Līvānu novada centrālās bibliotēkas informatīvais resurss
    
  
 
PAR BIBLIOTĒKU
  • Struktūra

  • Kontakti

  • Nolikums

  • Resursi
    Pakalpojumi
     
     
    Novada bibliotēkas
    bibliotekāriem



        foto/video galerija
        atbalstītāji
    rakstiet mums

    Atver lapu telefonā







    apmeklētāji
    pieprasījumi kopa
    pieprasījumi šodien
    1957572
    1


    statistika

     
      Arhitektūras un kultūrvēsturiskie pieminekļi

    Bijusī Līvānu muižas klēts Domes ielā 1.




    Muižas klēts līdz 2003.gadam

    No senās Līvānu muižas apbūves ir saglabājusies klēts (celta 19.gs. vidū) un vecie velvju pagrabi. Klēts ir paliela, masīva, vienkāršas būvformas laukakmeņu mūra ēka ar divslīpju jumtu.




    Latgales mākslas un amatniecības centrs

    2003.gadā vecās muižas klēts vēsturiskajai daļai tika piebūvēta jauna, mūsdienīga ēka, tajā šobrīd atrodas Latgales mākslas un amatniecības centrs ar izstāžu zāli, amatnieku darbnīcu un konferenču zāli.


    Bijusī dzirnavu ēka Rīgas ielā 95.




    Dzirnavu ēka līdz 2001.gadam

    Dubnas upes labajā krastā, Rīgas ielā 95, skatāma bijušo dzirnavu ēka. Šajā ēkā 1921.gadā tika dibināta Līvānu ražošanas biedrība "Straume”, darbojās dzirnavas, gateris un kokapstrādes darbnīca. 1933.gadā tika ierīkota elektrostacija ar 150 kW jaudu, kura darbojās līdz pat 1958.gadam.
    2001.gadā uz spēkstacijas pamatiem, tika uzbūvēta Līvānu Straumes HES.


    Baltais krogs Rīgas ielā 213.




    Baltais krogs līdz 1999.gadam
    (vecākā māja Līvānos)

    Baltais krogs celts 19.gs. 1.pusē, viens no vecākajiem krogiem Līvānos, kurā nakšņoja tāla ceļa braucēji. Blakus krogam atradies tirgus laukums, kurā jau 19.gs. sākumā tika rīkoti gadatirgi.

    Kultūrvēsturiska nozīme ir arī dzīvojamām mājām Lauku ielā 2, 14, Parka ielā 2; dzīvojamā māja un desu žāvētava Vecbaznīcas ielā 13; vecā skolas ēka Domes ielā 3; veikala ēka Rīgas ielā 226; pasta ēka Rīgas ielā 112; veikals Rīgas ielā 113; vecā izpildkomitejas ēka Rīgas ielā 125; vecā skolas ēka Rīgas ielā 104; dzīvojamā ēka Rīgas ielā 155, 135 un Stacijas ielā 3.
    Sutru pagastā atrodas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - zemnieku sēta Šultes (19.gs.).

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos


    Līvānu atbrīvošanas piemineklis




    Līvānu Atbrīvošanas piemineklis (30–tie gadi). Foto no V.Gora arhīva.

    Atbrīvošanas piemineklis celts brīvības cīņas kritušo latviešu kareivju piemiņai, kuri 1919.g. ieņēma un atbrīvoja Līvānus no lieliniekiem. Pamatakmens likts 1934.g. oktobrī. Piemineklis atklāts 1935.g. 9.jūnijā (autors arhitekts Pāvils Dreimanis). Tas sastāvēja no 15 t smaga Krievijas armijas pamesta cietokšņa lielgabala stobra un četrpakāpju betona pamata. Kopējais pieminekļa augstums bija 7 m. Pie pieminekļa piestiprinātajā granīta plāksnē bija iegravēti 40 kritušo Līvānu atbrīvotāju vārdi. 1958.gadā piemineklis tika nogāzts un piemiņas vieta izpostīta.




    Līvānu Atbrīvošanas piemineklis (2004 gads).

    2003.gadā Līvānu novada dome pieņēma lēmumu par Atbrīvošanas pieminekļa atjaunošanu. Latvijā tika sameklēts līdzīgs lielgabala stobrs, veikta pieminekļa postamenta betonēšana, apšūšana ar granīta plāksnēm, stobra atbalsta sienas un bruģa izveidošana. Piemineklis ir izgaismots no trim pusēm, apkārtne labiekārtota. 2004.gada 3.decembrī notika svinīga atjaunotā pieminekļa atklāšana.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos


    Piemineklis revolucionāriem.




    Piemineklis revolucionāriem.

    1905.-1907.gada un 1917.-1919.gada revolucionāru kapi. Līvānu dzelzceļa stacijas tuvumā, Stacijas ielā, apbedīti 1. Pasaules kara kritušie Krievijas armijas karavīri. 1938.gadā uz viņu kapiem vēl bijuši atsevišķi krusti. Iespējams, ka tā ir vieta, kur 1964.gadā uzcelts piemineklis revolucionāriem (tēlniece Z.Zvāra).



    Lielajā Tēvijas karā kritušo Brāļu kapi.




    Lielajā Tēvijas karā kritušo Brāļu kapi.

    Lielajā Tēvijas karā kritušo karavīru Brāļu kapi (parkā), kur apglabāti 536 kaujās par pilsētas atbrīvošanu bojā gājušie cīnītāji. Kapu piemiņas ansamblis izveidots 1964.gadā (tēlnieks Valdis Albergs). Ansambli veido piemiņas monuments un kritušo kareivju piemiņai uzstādītās marmora plāksnes.
    2005.gada maijā, ar Krievijas ģenerālkonsulāta un Līvānu novada domes atbalstu, Brāļu kapu piemiņas ansamblis tika atjaunots.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos


    Piemiņas akmens komunistiskā terora upuriem.




    Piemiņas akmens komunistiskā terora upuriem.

    1989.gada oktobrī pie dzelzceļa stacijas tika uzstādīts piemiņas akmens 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā no Līvānu stacijas trimdā aizvesto latviešu piemiņai. Blakus akmenim ir melns krusts, tas visiem viens – gan represijās bojā gājušajiem Sibīrijā, gan šeit dzimtenē.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos


    Piemiņas akmens holokausta upuriem Grīvas mežā.




    Piemiņas akmens holokausta upuriem Grīvas mežā.

    Piemiņas akmens ir uzstādīts noslepkavoto ebreju apbedīšanas vietā. Akmens ir 3 m garš un 1 m plats, ap to ir ar dzīvžogu ierobežots laukumiņš, kas simbolizē kapuvietu.



    Kapsētas.

    Katras apdzīvotas vietas kultūrvēsturiskais piemineklis ir kapsētas. Līvānu pilsētas teritorijā esošā vecā kapsēta ir slēgtā kapsēta, tās teritorija dalās pa reliģiskajām konfesijām.

    Kultūrvēsturiskie objekti Rožupes pagastā - Oškalniešu senkapi, Muktupāvelu senkapi,


    piemiņas akmens komponistam Jēkabam Graubiņam.

    Turku pagastā - Gedušu (Gavartienes) pilskalns; Steķu senkapi; Veiguru senkapi; Zepu viduslaiku kapsēta; Zundānu viduslaiku kapsēta; Lāču senkapi.



    Gedušu pilskalns





    Gedušu (Gavartienes) pilskalns - valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis – 85 x 30 m, abos galos nocietināts ar diviem vaļņiem, abas pilskalna malas, 3 m zem plakanā līmeņa, ieskauj izteikta terase ar zemu valni tās malā. Ieeja pilskalnā, kas jaunākos laikos paplašināta, ved caur gala nocietinājumu.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos


    Līvānu Romas katoļu Svētā Miķeļa erceņģeļa baznīca




    Adrese: Līvāni, Baznīcas ielā 19, LV - 5316
    tālr. 53 42405,
    mājas lapa:

    Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā celta 1861.gadā, paplašināta - 1880.gadā. Pirmajā pasaules karā baznīca tika stipri nopostīta, 1918.gadā – atjaunota. 1936.gadā baznīcā uzstādītas jaunas ērģeles un ievietota mākslinieka Šēnberga glezna "Sv. Jānis Kristītājs", un 14 mākslinieka Fogela „Krustaceļa” gleznu kopijas.

    42 m garā un 20 m platā baznīca ir triju jomu mūra celtne, kuras arhitektoniski nozīmīgākie elementi ir interjera arhitektūra un iekārta.
    Ilgus gadus (1964. – 2004.g.) Līvānu katoļu draudzei kalpoja prāvests Julians Začests.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos


    Līvānu Evaņģēliski luteriskā baznīca




    Adrese: Līvāni, Dzelzceļa 17, LV - 5316
    tālr. 53 41134

    Baznīca ir uzcelta uz bijušās korķu fabrikas mūriem. Pirmais pamatakmens ielikts 1929.gada rudenī, un 1932.gada maijā būvdarbi jau bija pabeigti. Visus pirmās Latvijas Republikas gadus luterāņu draudzi vadīja mācītājs Kārlis Briedis.
    1933.gada Lieldienās draudzes locekļus pulcēja jauns bronzas zvans, 30.gadu beigās draudze dabūja jaunas ērģeles.
    Padomju gados baznīcas liktenis vairākkārt bijis apdraudēts, tur gribējuši ierīkot gan noliktavas, gan sporta zāli.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos


    Līvānu pareizticīgo Visu Svēto baznīca




    Adrese: Līvāni, Parka ielā 9, LV - 5316

    Baznīca uzcelta 1939.gadā par ticīgo līdzekļiem. Pēckara periodā celtne stipri nopostīta. Padomju laikā ēka bija bez saimnieka, to izmantoja gan gāzes saimniecība, gan patērētāju biedrība kā noliktavu telpas.
    Pareizticīgo draudze savu īpašumu atguva 1992.gadā, un 1994.gada jūnijā atgūto dievnamu iesvētīja un notika pirmais dievkalpojums.





    1998.gadā sākās baznīcas restaurācija, tika atjaunots majestātiskais un krāšņais kupols ar oriģinālo pirmskara baznīcas krustu.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos


    Līvānu vecticībnieku lūgšanu nams




    Adrese: Līvāni, Vecticībnieku 1, LV - 5316

    Vecticībnieku kopiena Līvānos pastāv no 20.gs. sākuma. 1936.gadā kopienā bija 120 cilvēku un tā bija mazākā vecticībnieku kopiena Latgalē. Kopienas lūgšanu nams bija neliela koka celtne Daugavas labajā krastā , bet pēckara laikā tā nodega. 80-jos gados lūgšanu nams tika uzcelts no jauna ar mazo kupolu un krustu uz jumta. 1998.gadā ēkas rietumu pusē piebūvēja zvanu torni.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    Znotiņu katoļu baznīca.




    Nozīmīgs arhitektūras piemineklis Sutru pagastā. Baznīca ierīkota un iesvētīta 1926. g. vienā no Znotiņu muižas ēkām - labības kaltē, kuras vienā galā atradās kalēja smēde, bet otrā stāvā kalēja dzīvoklis. Labības kalti pārbūvēja par baznīcu.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    Rudzātu Romas katoļu baznīca.




    Pagasta centrā atrodas Rudzātu katoļu baznīca. Tā uzbūvēta 1913. gadā, par celtniecības materiāliem izmantojot nojaukto Stirnienes baznīcu, kas bija uzcelta 1757. gadā. Baznīcu iesvētīja 1913. gadā.
    Vēstures materiālos ir informācija, ka baznīcu cēlis grāfs Zēbergs.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos


    ©Līvānu novada centrālā bibliotēka
     
    PAR NOVADU
    Kultūra un māksla
    Pašvaldība
    Sports
    Izglītība
    Tūrisms
    Veselības un sociālā aprūpe
    Vēsture
    Uzņēmējdarbība
    Līvānieši
    Valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas

    Vai izmantojat informācijas meklēšanas iespējas Līvānu novada bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā?

    bieži
    reti
    neesmu informēts par šo pakalpojumu
    neprotu to darīt
    nav vēlēšanās to darīt



    balsis 150




    AKTUALITĀTES





    Projekts realizēts VVBIS ietvaros




    Valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas

     
    ©Līvānu novada centrālā bibliotēkapēdējās izmaiņas 23.02.2018