lapas karte    palīdzība    noderīgas saites
 Ilūkstes novada centrālā bibliotēka
  
Laipni lūdzam Līvānu novada centrālās bibliotēkas informatīvais resurss
    
  
 
PAR BIBLIOTĒKU
  • Struktūra

  • Kontakti

  • Nolikums

  • Resursi
    Pakalpojumi
     
     
    Novada bibliotēkas
    bibliotekāriem



        foto/video galerija
        atbalstītāji
    rakstiet mums

    Atver lapu telefonā







    apmeklētāji
    pieprasījumi kopa
    pieprasījumi šodien
    1957572
    1


    statistika

     
      NOVADNIEKI

    A - B - C - Č - D - E - F - G - H - I - J - K - L - M - N - O - P - R - S - Š - T - U - V - Z - Ž


    BALODE LAUMA – režisore, aktrise.
    Dzimusi 1917.gadā. Mācījusies Jelgavas teātra studijā. Strādāja Latgales drāmas teātrī Rēzeknē. No 1950.gada strādāja Līvānu kultūras namā par mākslinieciskās daļas vadītāju, vadīja Līvānu drāmas kolektīvu.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BALODE NATĀLIJA – izglītības darbiniece.
    Dzimusi 1961.gada 7. maijā Līvānos. Dzimusi 1961.gada 7. maijā Līvānos. Mācījusies Līvānu 1. vidusskolā, studējusi Liepājas Pedagoģiskajā institūtā filoloģijas fakultātē, 1998.gadā iegūst maģistra grādu pedagoģijā, izglītības darba vadībā.
    No 1983.gadā strādājusi Saldus 2. vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju un no 1994.gada - Saldus 2. vidusskolas direktore..

    Interneta resurss: www.gramata21.lv/users/balode_natalija

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BANDENIEKS PĒTERIS – lauksaimnieks, I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks.
    Dzimis 1896.gada 31.decembrī Līvānu pagastā (tagad Turku pagasts). Apbalvots ar Jura krusta un Lāčplēša Kara ordeņiem. 30-jos gados strādājis par zemkopi Ābeļu pagastā.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BARKĀNS NATANS – Rīgas un Latvijas virsrabīns.
    Dzimis Līvānos 1923.gada 11.martā. Izglītojies - Rīgas un Gostiņu rabīnu skolās, Ebreju Garīgajā seminārā, Tirdzniecības tehnikumā. 1940.gadā ordinēts un kļuvis par rabīna palīgu Rogačevskas sinagogā. 1970.gadā Barkāns emigrēja uz Izraēlu, kur līdz 1988.gadam bija garīgās skolas vadītājs, 1990.gadā viņš atgriezās Latvijā jau kā Rīgas un Latvijas virsrabīns. 2000.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu IV šķiras ordeni.
    Miris 2003.gada 20.novembrī Jeruzalemē.

    Interneta resurss: nekropole.lv/lv/Natans-Barkans

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BEGINSKIS RAIMUNDS – basketbolists.
    Dzimis 1980.gada 15.maijā. Pēc Līvānu 2. vidusskolas absolvēšanas, studē Rīgas Aviācijas institūtā.
    2004 – 2005: klubs "Medņeva", Latvija. Atzīts Itālijas ratiņbasketbola kluba "Terra Sarda GSD Anmic Sassari" spēlētājs.
    2005./2006. gada sezonā šī komanda ieguva 2. vietu Eirokausa izcīņā, 2. vietu Itālijas līgu sacensībās, 3. vietu superkausa izcīņā Itālijā, 1. vietu Itālijas kausa izcīņā, uzaicināts spēlēt Itālijas profesionāļu komandā.
    2005-2006: klubs "ANMIC Sassari", Itālija.
    2006 – 2008: klubs "G.S.D. Porto Torres", Itālija.
    2007.gadā tika atzīts par labāko spēlētāju un iekļauts "zvaigžņu" izlasē.
    2008 - ...: klubs "S.Stefano Porto Potenza Picena", Itālija.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BERGS LEONS - lauksaimniecības darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
    Dzimis 1886.gada 19.jūnijā Sutru pagasta Znotiņos. Beidzis Gorku zemkopības skolu. bijisLatvijas Zemkopības ministrijas valsts zemju nodaļas vadītājs un virstaksators Zemkopības ministrijas valsts zemes ierīcības departamentā.
    Par viņa likteni pēc 1940.gada ziņu nav.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BERNĀNE ANITA – māksliniece keramiķe.
    Dzimusi Līvānos 1954.gada 13.oktobrī. Mācījusies Upmalas pagasta Vanagu pamatskolā, Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļā. Kopš 1980.gada ir Rēzeknes mākslas koledžas keramikas nodaļas kompozīcijas un amata mācības pasniedzēja.
    Mākslas izstādēs piedalās kopš 1980.gada. Darbi eksponēti Latvijā, bijušās PSRS valstīs, Polijā un Vācijā, atrodas privātkolekcijās Zviedrijā, Kanādā, Amerikā, Austrijā un Francijā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BĒRSONE GENOVEFA – Latvijas radio un preses žurnāliste.
    Dzimusi 1957.gada 4.decembrī Rudzātu pagastā. Mācījusies Aglonas internātskolā, studējusi Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātē.
    Latvijas radio veidojusi rakstnieku portretu raidījumus, bijusi laikrakstu "Labrīt”, "Latvijas Jaunatne", "Literatūra un Māksla", "Neatkarīgā Rīta Avīze" un žurnālu "Grāmatu Apskats" , "Mans Mazais” žurnāliste.
    Mirusi 1998.gada 20.decembrī. Apbedīta Rudzātu pagata Kivlenieku kapos.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos


    BĒRZIŅŠ OSKARS - (1940), mākslinieks (grafiķis)

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos


    BITE LIGITA - izglītības darbiniece, ekonomikas maģistre.
    Dzimusi 1969.gada 30. martā Līvānos. Mācījusies Jersikas pamatskolā, Līvānu vidusskolā, Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, LLU Ekonomikas fakultātes maģistratūrā un doktorantūrā. Bijusi Jelgavas rajona Teteles pamatskolas skolotāja, LLU Ekonomikas fakultātes Uzņēmējdarbības katedras asistente-stažiere, lektore. Vada studiju priekšmetu "Uzņēmējdarbības likumdošana". Zinātniskā darba virzieni saistās ar kvalitātes ekonomiku un vadīšanu.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BLAŽEVIČA RITA – gleznotāja.
    Dzimusi 1948.gada 3.septembrī Līvānos. 1968. gadā pabeigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, atgriezās Līvānos un strādāja par interjera noformētāju. Tapa makramē tehnikā risināti darbi un gobelēni. Septiņdesmito gadu beigās pievēršas akvarelim un jau 1986. gadā iepriecina skatītājus ar savu pirmo personālizstādi. Akvareļglezniecību apguvusi pie Kārļa Sūniņa. Glezno ziedus, klusās dabas ar senlietām. Mākslinieces akvareļi izmantoti grāmatu ”Piedod, māt!”, L. Brīdakas ”Mirkli apstājies”, K. Apškrūmas ”Ieklausies brīnumā, ieklausies!” u.c. grāmatu ilustrācijām. Gleznu atlases reprodukcijas iekļautas SKV-Edition kolekcijā Vācijā, daudzas gleznas ir privātkolekcijās Holandē un Vācijā. Kopš 1987. gada dzīvo un radoši strādā Ventspilī.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BLAŽĒVIČS JĀNIS - inženieris mehāniķis, politikas un tautsaimniecības darbinieks, apbalvotss ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000.g.) un barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi (1991.g).
    Dzimis 1947. gada 8. oktobrī Krāslavas rajona Konstantinavas pagastā.
    Pēc augstskolas darba gaitas sācis Līvānu bioķīmiskajā rūpnīcā kā inženieris mehāniķis, pēc tam bijis ceha priekšnieks, vēlāk – nodaļas vadītājs. Kā neatkarīgs deputāts ievēlēts Augstākajā Padomē (1990 – 1993), bijis Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā. Strādājis par valsts uzņēmuma "Ventspils nafta" direktoru, vēlāk ievēlēts par šī uzņēmuma prezidentu. A/s "Rietumu cauruļvadu sistēma" prezidents un a/s "Ventrspils nafta" padomes priekšsēdētāja vietnieks. SIA "GENDB" un a/s "VB Holdings" līdzīpašnieks. A/s "Ventbunkers" padomes priekšsēdētājs.
    Ar finansiāla atbalsta sniegšanu aktīvi iesaistījies Latgales kultūras un vēstures projektos.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BOJĀRS ALOIZS – skolotājs, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks, izglītības un kultūras veicinātājs, publicists.
    Dzimis 1887. gada 16. aprilī Rudzātu pagasta Vidos. Beidzis Stirnienes tautskolu, Rēzeknes pilsētas skolu, Odesas karaskolu, militāros un skolotāju kursus.
    Bijis Latgales pagaidu zemes padomes loceklis, Rēzeknes apriņķa padomes priekšsēdētājs, Daugavpils apriņķa padomes loceklis un kādu laiku priekšsēdētājs, skolas pārzinis un miertiesnesis. Panācis pilsētas skolas atvēršanu Viļānos, ģimnāzijas atvēršanu Varakļānos (1921) un personīgi noorganizējis pamatskolu Rudzātos, kā arī citu skolu tapšanā. Darbojies publicistikā. Viņa raksti par Latgales vēstures, etnogrāfijas, izglītības, kultūras un sabiedriski politiskajiem jautājumiem publicēti latgaliešu preses izdevumos. Kopā ar ģimeni 1944. gada vasarā emigrējis uz Vāciju, 1950. gadā – uz ASV.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BOJĀRS EGILS – bobslejists, uzņēmējs.
    Dzimis 1968.gada 13.decembrī Līvānos. Mācījies Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē. Vairākkārtējs Latvijas čempions un rekordists svaru bumbu celšanā, Latvijas čempions bobsleja divniekā (1994.gads). Ar bobsleju nodarbojas kopš 1989.gada, 2.vieta Eiropas kausa sacensībās un pasaules junioru čempionātā. Piedalījies pasaules un Eiropas čempionātos 1995. – 1996.g. Pasaules junioru vicečempions (1993.gads) – stūmējs R.Lodziņa ekipāžā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BOJĀRS KONSTANTĪNS – priesteris.
    Dzimis 1932. gada 29. augustā Rudzātu pagasta “Grūženīcā”. Studējis Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, Rīgas katoļu Garīgajā seminārā.
    Par garīdznieku iesvētīts 1958.gada 15.maijā.
    Kalpojis : 1958.-1963.g. Rīgas Sv. Alberta draudzes vikārs, 1963. - 1994.g. apostizējis un strādājis civildarbā. No 1995.g. – Salaspils – Ogres - Birzgales katoļu draudžu prāvests.
    Būdams Iekšlietu ministrijas galvenais speciālists, izskatījis vairākus tūkstošus padomju okupācijas nelikumīgi represēto pilsoņu lietas, formējis reabilitācijas dokumentus.
    Viņa vadībā uzcelta Ogres Sv. Meinarda Romas katoļu baznīca.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BOJĀRS LEONS – politiķis, ekonomists, 7. Saeimas deputāts.
    Dzimis 1939.gada 20.februārī Rudzātu pagasta Vidos. Mācījies Rudzātu, Madonas un Glukovas (Ukrainā) vidusskolās. Beidzis Kijevas Pārtikas Tehnoloģisko institūtu (1977.g.).
    Strādājis par tehnoloģisko iekārtu konstruktoru. 1988. – 1991.g. bijis Rīgas Tirdzniecības pārvaldes nodaļas vadītājs, 1991. – 1994.g. Tirdzniecības reklāmas biroja direktors.1994. -1998.g. AS „Kolka” prezidents.
    Ievēlēts 7. Saeimā no LSDSP saraksta. Darbojies Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, bijis Saimnieciskās komisijas priekšsēdētāja biedrs. S/o Vidzemes priekšpilsētas atbalsta fonds valdes priekšsēdētājs, biedrības VAF Lāčplēsis viceprezidents, biedrības Latvijas UPF prezidents, biedrības Latvijas Ražotāju un Tirgotāju kopiena prezidents.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BRENCIS JĀNIS – kinoscenārists, kultūras darbinieks.
    Dzimis 1930.gada 2.februārī Līvānu pagastā (tagad Jersikas pagasts). Beidzis Līvānu 1.vidusskolu, Latvijas Universitāti un Augstākos scenāristu kursus Maskavā. Strādājis par kino hronikas nodaļas redaktoru Rīgas kinostudijā, sekretāru Latvijas Kinematogrāfistu savienībā.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BRIEDIS KĀRLIS - garīdznieks, rakstnieks, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks un Aizsargu Nopelnu krusta kavalieris. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
    Dzimis 1892.gada 15.decembrī Jaunlaicenes pagasta Apē. Dzīvojis Līvānos; no 1932. – 1939. un no 1941. – 1944.gadam Līvānu luterāņu draudzes mācītājs. 1944.gadā emigrēja uz Vāciju, vēlāk uz Ameriku.
    Miris 1986.gada 5.aprīlī Klīvlendā Amerikā.


    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BRŪVERIS PĒTERIS- terapeits, medicīnas dienesta apakšpulkvedis.
    Dzimis 1944.gada 1.novembrī Rožupes pagasta Peivelišķos (agrāk Rudzātu pagasts). Mācījies Peivelišķu pamatskolā, Līvānu 1.vidusskolā, Rudzātu vidusskolā un Aglonas internātskolā. Studējis Ļeņingradas Sauszemes karaspēka augstākajā komandieru skolā un Kara medicīnas akadēmijā.
    Padomju armijas ārsts, Latvijas Republikas Aizsardzības spēku Medicīniskās pārvaldes priekšnieks, Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas speciālists- terapeits.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BRŪVERS PĒTERIS – agroķīmiķis, lauksaimniecības doktors, docents. Dzimis 1921. gada 3. jūlijā Rudzātu pagasta Brūveros.
    Mācījies Preiļu pagasta Anspaku pamatskolā (1929 – 1936), Aglonas lauksaimniecības vidusskolā (1940 – 1944) un Malnavas lauksaimniecības tehnikumā (1946 – 1947). Studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (1947 – 1952). Kopš 1961.gada strādājis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā.
    Ir 12 zinātnisko publikāciju autors vai līdzautors.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos



    BRŪVERIS ZIGFRĪDS - (1949), fiziķis, ķīmiķis, ķīmijas doktors.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BUCENIEKS JĀNIS (pseidonīms – Francis Skoda) – rakstnieks, publicists.
    Dzimis 1908.gada 5.septembrī Līvānu pagastā (tagad Jersikas pagasts), Buceniekos. Beidzis Līvānu pamatskolu, Jēkabpils ģimnāziju.
    Strādājis Līvānu pagasta valdes kancelejā, laikraksta „Daugavas Vēstnesis” redakcijā. Rakstījis stāstus un lugas. 40-tos gados emigrēja uz Beļģiju, vēlāk uz Franciju un Vāciju.
    Miris 1988.gadā Vācijā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BŪMANIS JĀNIS – agronoms, novadpētnieks.
    Dzimis 1928. gada 28. aprīlī bijušajā Daugavpils apriņķa Rudzātu pagastā. Mācījies Rudzātu skolā, Malnavas lauksaimniecības tehnikumā. 1949.g. deportēts uz Sibīriju, Omskas apgabalu. 1957. g. atgriežas Latvijā. 1966.g. neklātienē pabeidz Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti. No 1967.g. strādā Dārzeņu šķirnes sēklu Talsu starprajonu nodaļā par agronomu, 1973.g. viņu pārceļ darbā uz Rīgu par Dārzeņu šķirnes sēklu Latvijas republikāniskās apvienības galveno agronomu kartupeļu sēklaudzēšanā un par Latvijas Zinātņu akadēmijas Botāniskā dārza augu aizsardzības agronomu Salaspilī. Sākoties Atmodai, aktīvi iesaistījās visos pasākumos. Piedalījās represēto personu "Rīgas kluba" (tagad Rīgas represēto biedrība) izveidē, darbojās kā valdes loceklis 5 gadus. Sarakstītās grāmatas:
    "766. Rudzātu mazpulks" (1996.g.);
    "Rudzātu pagasta skolas laikmetu griežos" (1997.g.);
    "Tēvijas sargi" (1998.g.);
    "Rudzātu pagasta reliģiskā dzīve" (1998.g.);
    "Gaismas pils Malnava" (2001.g.);
    "Mazā Zemgale laikmetu griežos" (2003.g.);
    "Ošas upes krastu dziesmas un raksti" (2008.g.).

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos

    BUDŽE ALOIZS (pseidonīms Pūrmalīts, Vonogsalīts) - skolotājs, pašvaldību darbinieks, publicists, politiķis, I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Atzinības krusta kavalieris.
    Dzimis 1896.gada 19.septembrī Turku pagasta Budžos (agrāk Līvānu pagasts). Beidzis Līvānu pagasta Meža skolu, Vladimira karaskolu Pēterburgā un Daugavpils skolotāju institūtu. I pasaules kara laikā bija leitnants. Apbalvots ar 2 Annas ordeņiem un Staņislava ordeni.
    Bijis skolotājs, Daugavpils apriņķa valdes loceklis un Daugavpils apriņķa vecākais, bijis Saeimas deputāts, iekšlietu ministra biedrs, zemkopības ministrs, darbojies vairākās kultūras un sabiedriskajās biedrībās, publicējies daudzos preses izdevumos un rakstu krājumos.
    1944.gadā emigrējis uz Vāciju, vēlāk uz Ameriku un Kanādu.
    Miris 1976.gada 1.martā un apbedīts Toronto Kanādā.

    Vairāk lasiet bibliotēkas apkopotajos informācijas avotos


    ©Līvānu novada centrālā bibliotēka
     
    PAR NOVADU
    Kultūra un māksla
    Pašvaldība
    Sports
    Izglītība
    Tūrisms
    Veselības un sociālā aprūpe
    Vēsture
    Uzņēmējdarbība
    Līvānieši
    Valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas

    Vai izmantojat informācijas meklēšanas iespējas Līvānu novada bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā?

    bieži
    reti
    neesmu informēts par šo pakalpojumu
    neprotu to darīt
    nav vēlēšanās to darīt



    balsis 150




    AKTUALITĀTES





    Projekts realizēts VVBIS ietvaros




    Valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas

     
    ©Līvānu novada centrālā bibliotēkapēdējās izmaiņas 23.02.2018